Dabas liegums "Pelēču ezera purvs" plešas vairāk nekā 12 hektāros, jaunveidotajā plašajā stāvlaukumā ainaviski skaistā vietā Latvijas Radio tikās ar "Latvijas Valsts mežu" (LVM) Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītāju Aldoni Utinānu. Tieši ar LVM atbalstu Pelēčos tapa jaunais tūrisma produkts – izziņas pastaigu taka.
Utināns sacīja: "Daba mostas pavasarī, viss skaistums, protams, te būs pavasarī. Bet arī tagad to var te redzēt. Ir izveidots stāvlaukums pat lielākiem autobusiem. To ir veidojis Preiļu novads. Tālāk jau mēs pa "Valsts mežu" zemi esam izveidojuši taku un purvā koka laipiņu ar torni, lai var apbrīnot mūsu Latvijas dabu. Šī aizsargājamā dabas teritorija ir pietiekami maza, un tas objekts ar visu apskati neaizņems daudz laika. Ja ar peldēšanos, tad var arī ilgāk. Bet katram jau būs savs laiks, ko te pavadīt. Bet, ilgāk pavadot te laiku, būs ko ieraudzīt un apskatīt vairāk un izpētīt sīkāk."
Utināns skaidroja, ka nu ir sakārtots purvs, novākts apaugums, jo purvs lēnām bija sācis pārvērsties par mežu.
"Mēs to pārvērtām atpakaļ purvā, izvācām lielos kokus, atstājot tikai sīkos un purvam raksturīgo apaugumu. Te ir sastopamas arī aizsargājamās sugas, Latvijā tas ir purva bērzs, ļoti daudz te ir dzērvenes, kuras cilvēki nāk lasīt. Te ir ķirzakas, spāres," viņš skaidroja.
Ap purva taku izvietoti atpūtas soliņi, informatīvās zīmes, drīzumā tiks izvietoti materiāli par tieši te sastopamajiem unikālajiem un retajiem augiem un dzīvniekiem, un to nav maz. Te sastopamas sešas īpaši aizsargājamas sūnu sugas, vairāku veidu dzegužpirkstītes, kā arī spilgtā purvuspāre, raibgalvas purvuspāre un četrzobu pumpurgliemezis.
Utināns skaidroja: "Laipa nav gara, varbūt 200 metru līdz tornim pa purvu, jo tas purvs jau nav liels. Ja palasa vēsturē, tad izrādās, ka senos laikos apkārtējie zemnieki te ir ganījuši govis, kas noēda zāli, lai uzturētu to vidi. Arī makšķernieki te nāk, takas visu laiku ir izmīdītas."
Katrā gadalaikā ir, ko redzēt
"Redzam, ka taka ir diezgan iemīdīta, pēdu te ir daudz, gandrīz kā pilsētas parkā te viss sniegs pa taku ir nomīdīts. Diezgan apmeklēta šī vieta ir, jo blakus ir šoseja. Braucot pa šoseju uz Preiļiem, šo vietu nevar nepamanīt. Daudzi arī apstājas un ievēro. Taka arī piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem – kā viena no nedaudzām tādām takām. Protams, tornī jau uzbraukt neizdosies, bet līdz tornim gan dabu baudīt var," lepojās Utināns.
Latgale kļuvusi par vēl vienu dabas tūrisma objektu bagātāka,
viņš sacīja un piebilda: ""Latvijas valsts mežu" teritorijā mēs uzturam vairāk nekā 400 lielākas vai mazākas atpūtas vietas, piknika vietas, bet Dienvidlatgales reģionā to ir vairāk nekā 40."
Preiļu novada pašvaldība, ar kuras ieceri un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu arī sākās Pelēču ezera purva saglabāšanas un popularizēšanas darbi, jau kaļ plānus, kā šo taku vēl pagarināt, lai būšanu dabā un šajā reģionā reto ezeru purvu apskati Pelēčos darītu vēl ilgāku un patīkamāku.
