Pēdējos piecos gados aizvien vairāk putnu sugu, kuru populācija sarūk

Iesilstot pavasarim, pamazām ierodas tuvie gājputni - cīruļi, dzērves, ķīvītes un zosis. Savukārt tālie gājputni, kā lakstīgalas, vālodzes vai dzeguzes, visticamāk, gaidāmi ierastajā laikā – aprīļa nogalē. Šonedēļ ornitologi pulcēsies ikgadējā kopsapulcē, kur pārrunās jaunākos novērojumus. Putnu monitoringā secināts, ka pēdējos piecos gados ir pieaudzis to sugu skaits, kuru populācija samazinās.

Pēdējos piecos gados pieaudzis to putnu sugu skaits, kuru populācija samazināsSintija Ambote

Neskatoties uz gaidāmajām vēsajām dienām, gājputni, kas pārziemo tepat Eiropā, turpina ierasties Latvijas teritorijā. Jau februāra vidū parādījās ziņas par pirmajiem novērotajiem cīruļiem, tiesa gan, masveidā arī šie putni vēl tikai ieradīsies pavasara kulminācijā, stāsta Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus:

''Ja runājam par tuvajiem gājputniem, kas jau ir ieradušies – cīruļi, dzērves, ķīvītes un arī vēl zosis, kuras gan lidos vēl tālāk uz ziemeļiem ligzdot, - šos putnus nebiedē tas, ka vēl uznāks sals. Lielākas problēmas varētu būt tad, ja uzsnigtu pamatīgs sniegs un viņiem būtu grūtāk tikt pie barības. Tuvie gājputni šā vai tā ir elastīgi un, vadoties pēc apstākļiem, var pakāpties atpakaļ uz rietumiem vai dienvidiem.''

Migrācija šobrīd var būt arī mānīga, jo daļa it kā migrējošo putnu var būt pat pārziemojušie indivīdi. Reizēm pārziemo gan stārķi, gan gulbji, gan žubītes, un šogad novērota arī kāda dzērve, kas palikusi tepat. Savukārt tālie gājputni putnu vērotājiem vēl jāgaida

''Tie putni, kas ierodas no Āfrikas, nezina, kāds šeit Eiropā ir laiks, un parasti ik gadu ierodas aptuveni vienā laikā. Tiesa, reizēm viņi ierodas pat vēlāk, jo klimats mainās un viņiem varbūt grūtāk šķērsot Sahāras tuksnesi, kas izplešas. Bet katrā ziņā, jā,

aprīļa otrā puse, maija sākums ir tas otrais vilnis, kad varam gaidīt lakstīgalas, vālodzes vai dzeguzes,'' stāsta Ķerus.

Ornitologs papildina, ka migrācijas laikā nav vajadzības rauties uz kādu īpašu putnu vērošanas vietu, jo dažādas putnu sugas iespējams pavērot savu māju pagalmos gan laukos, gan pilsētās.

Sestdien Latvijas Universitātes Dabas mājā Torņkalnā noritēs ikgadējā Ornitoloģijas biedrības kopsapulce, kurā citstarp dažādu putnu sugu eksperti dalīsies ar jaunākajiem novērojumiem un pētījumiem, kā arī putnu uzskaišu projektu rezultātiem.

''Putnu uzskaites ir kā termometrs cilvēka veselībā, proti, tas nosaka temperatūru, bet nepasaka slimības cēloni. Tādēļ šīs uzskaites ir pamats kādiem dziļākiem pētījumiem par putnu sugām,'' norāda ornitologs.

Plašākā programma, kas dod informāciju par aptuveni pusi no Latvijā ligzdojošajiem putniem,  ir dienas putnu monitorings. Ir gan dažas sliktas ziņas, gan dažas labas, stāsta Ķerus:

''Sliktā ziņa ir, ka pēdējos piecos gados ir pieaudzis to sugu skaits, kuru populācija samazinās.

Arī ilgākā termiņā, salīdzinot jau ar 2005. gadu, mēs redzam, ka samazinās vistu vanagu, dižraibo dzeņu, mazo dzeņu un lauku cīruļu skaits. No otras puses, ir dažas sugas, kuru populācija ir pieaugusi – dzērves, lakstīgalas, bezdelīgas, arī vārnas.

Savukārt viena interesanta labā ziņa ir dzeltenās cielavas populācijas pieaugums tieši pērn (to skaits krietni sarucis kopš 90. gadiem), ilgtermiņa tendence joprojām ir lejupejoša, bet to, ko nozīmē šis pagājušā gada pieaugums, mēs vēl pētīsim.''

Šogad padziļinātā izpētē uzmanība pievērsta mežirbēm, tikmēr pūcēm top sugas aizsardzības plāns, kā arī sākts darbs pie dižraibā dzeņa aizsardzības plāna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt