Panorāma

Represijas pret opozīciju kļūst arvien plašākas

Panorāma

Policija sola bargi vērsties pret naida un draudu paudējiem

Samazinās susuru skaits

Pēdējos divos gados Latvijā fiksē mazāku susuru skaitu

Mazs dzīvnieciņš ar pūkainu asti, kas iegulst pat bērna plaukstā, un reizēm ziemas miegā var nogulēt pat deviņu mēnešus – mazais jeb lazdu susuris ir suga, kas iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Sarkanajā grāmatā. Pēdējo divu gadu susuru monitoringa dati liecina, ka šīs sugas izplatība un populācija Latvijā samazinās. Ko tas nozīmē dabai un mums?

Tieši šeit, Kurzemes mežos Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Valdis Pilāts pirms aptuveni 35 gadiem pirmo reizi ieraudzīja mazo jeb lazdu susuri. "Jo dabā ir vairāk sugu, jo tā bioloģiskā daudzveidība ir lielāka un, kā mēs, biologi, sakām – tā ekosistēma ir stabilāka," viņš teica.

Lai pētītu susuru dzīves apstākļus, vietas, kur tie izvēlas dzīvot un populācijas lielumu, jau sesto gadu Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti veic susuru monitoringu. Pavasaros dažādās vietās Latvijas mežos tiek izvietoti daudzi desmiti speciāli pielāgotu būrīšu, rudeņos tie tiek apstaigāti, lai ievāktu datus. Šādā monitoringā klāt bija arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.

Dabīgos apstākļos susuri savas migas lielākoties ierīko koku dobumos. Būrīši ir laba alternatīva, kas atvieglo pētnieku darbu, taču tos iecienījuši ne tikai susuri. Arī daudz zīlīšu, lapseņu un pat iršu.

Susuru apdzīvotības samazināšanos būtiski ietekmē mežsaimnieciskā darbība.

"Mežmala ir palikusi nenocirsta, iespējams, ka tā ir kāda aizaugusi lauksaimniecības zeme, kur ir lazdas, susuriem piemērots biotops, bet šeit kāds meža nogabals, kas iepriekš, visticamāk, bijis susuriem piemērots, ka viņi dzīvojuši, tas ir nocirsts un skaidrs, ka te tajā izcirtumā susuri vairs nav sastopami," teica Pilāts.

Tomēr lazdu susuris ir piemēroties spējīga suga, un ļoti iespējams, ka dažu gadu laikā, kad izcirtums sāks aizaugt, mazais susuris te atgriezīsies.

Pēc tam, kad susuris atrasts un piefiksēts viņa lielums un dzimums, pētnieki to atliek atpakaļ būrītī. Latvija ir susuru galējais ziemeļu apdzīvotības areāls, tāpēc svarīgi saprast to populācijas lielumu.

Arī tukšo būrīšu ir daudz. Pētnieks sacīja – pēdējo divu gadu fiksētie dati rāda, ka susuru populācija samazinās. Tomēr ir pāragri teikt, ka tā ir izteikta un ilglaicīga tendence.

"Mēdz būt, kad ir vietas, kur, ja nav susuru, tad vismaz ir putni, un ir vietas, kur, jā, kā mums te bija, ka gandrīz visi būrīši tukši. To tā grūti izskaidrot, kāpēc tā," viņš sacīja.

Šobrīd Latvijā mīt trīs susuru sugas: meža, lielais un mazais jeb lazdu susuris. Dārza susuris nezināmu iemeslu dēļ jau daudzus gadu desmitus mūsu mežos un dārzos nav piefiksēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt