Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslus, notiek ūdens un grunts paraugu ņemšana, kā arī tiks nozvejoti dzīvi zuši, lai varētu veikt nepieciešamās analīzes.
Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns skaidroja: "50–60 iesaistīto personu Rāznas ezera piekrastē bojā gājušās zivis arī lasīja. Konkrēti šobrīd ap 98–99% – tie ir zuši. Tas tiešām ir masveidīgi. Ja iepriekšējos gados novērotas 10–20 vienības zušu, tad tagad tie ir simti. Apmēram pustonna vismaz.
Nav izslēgts, ka tas ir tikai sākums. Vēl tās zivis, es uzskatu, tiks skalotas vismaz dažas dienas, ja ne nedēļas.
Konkrēti Rāznai tā ir traģēdija. Rāzna un zutis, – tā ir bagātība un vērtība. Šo vērtību esam zaudējuši uz vairākiem gadiem."
Noslēgta vienošanās par beigto zivju utilizāciju.
KONTEKSTS:
Dabas aizsardzības pārvaldē septembra sākumā informēja, ka zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā, iespējams, veicinājis skābekļa trūkums, tomēr zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki, ņemot vērā ezera specifiku un lielumu, par to nav tik pārliecināti, tādēļ izskata arī citus iespējamos zivju bojāejas iemeslus.
