Projekta attīstītāji plāno Preses nama vietā atvērt viesnīcu, multifunkcionālo centru, pat izveidot futbola laukumu uz jumta un sola par zīriņiem neaizmirst.
“Tas ir rets gadījums! Pirms gada attīstītāji mani atrada un prasīja padomu, vai un ko darīt, lai kaut kādā mērā kompensētu nojaucamo jumtu. Būvnieki stāstīja, ka [..] tiks pat uzlaboti apstākļi ligzdošanai! Jumts tikšot noklāts ar oļiem, smiltīm vai kādu citu līdzīgu materiālu un ir cerības, ka tas tiks ievērots un putni varēs tur ligzdot,” stāstīja Janaus. Tiesa, platības vairs nebūt tādas kā agrāk.
Tagad lielākā daļa no ligzdošanas platībām nu ir pārvērstas būvgružos, bet vai putniem izdosies atrast citas piemērotas ligzdošanas vietas? “Nākotne diemžēl ir vairāk drūmās krāsās. Piemēram, pāri ielai ir veikals “Olimpia”, un tās īpašnieki ir ļoti negatīvi noskaņoti pret kaijveidīgo ligzdošanu uz savu ēku jumtiem. Viņi jau vairākus gadus ir uzstādījuši skaņu lielgabalu, kas atskaņo trauksmes ķērcienus un līdz ar to aizbiedē putnus, lai gan uz šī jumta vēl pirms dažiem gadiem bija lielākā mazo zīriņu kolonija Latvijā,“ skaidroja Janaus.
Šis stāsts pierāda, ka zemes un ēku īpašniekiem ir jābūt vēlmei sadzīvot ar putniem. Protams, kādam šīs skaņas šķiet kā trokšņi, bet visam vienmēr var meklēt risinājumus. Piemēram, upes zīriņi, kas pavisam drīz masveidā atlidos uz Latviju, ir tālie migranti, kuriem līdz ligzdošanas vietai jānolido fantastisks attālums.
“Viņi pārziemo Āfrikā un masveidā lidos pie mums aprīļa otrajā pusē. Kad zīriņi atgriezīsies, tie noskatīs ligzdošanas teritorijas, sapārosies, nosacīti būvēs ligzdas, dēs olas un tad baros mazuļus. Augustā viņi dosies prom no mums. Ja putniem nebūs kur ligzdot, tad būs grūti. Daļa varbūt nesāks ligzdošanu šogad vai meklēs citas ligzdas vietas, bet vai tās būs drošas ligzdošanai?” retoriski jautāja Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
“Iedomājieties to mazo putniņu ar mazām, mazām smadzenītēm, un tur ir ieslēpta informācija, ka viņiem jāatgriežas ligzdot ne tikai uz to pašu valsti vai pilsētu, bet uz to pašu jumtu un pat jumta daļu, ja vien tur ir saglabājušies piemēroti ligzdošanas apstākļi! Man ir cerība, ka šī ligzdošanas kolonija kaut kādā veidā vēl saglabāsies. Lielie ķīri ir klāt un aktīvi būvē ligzdas, bet vai te būs arī citas sugas? To mēs redzēsim,” norādīja Janaus.
Māra Janaus uzsvēra, ka Preses nama jumts savulaik bijusi lielākā kaijveidīgo putnu kolonija ne tikai Rīgā, bet arī Baltijā.
“Tur bija kolonija ne tikai lielajiem ķīriem, kur bija pat 1000 ligzdojošo pāru, bet arī daudzām citām kaijveidīgo sugām, piemēram, vairākiem simtiem upes zīriņu, jūras zīriņiem, kajakiem. Tur bija arī sudrabkaijas, jūras žagatas un tārtiņi,” norādīja Janaus.
Ir pagājuši teju 20 gadi, kopš tika izdota dokumentālā īsfilma “Jumta likums”, kas daudziem ļāva ieskatīties putnu dzīvē uz Preses nama jumta. Ne velti šis jumts gadu desmitiem ir bijis unikāls un plaši apspriests.
“Jau tad, kad mēs filmējām, mums “draudēja”, ka tūlīt to visu jauks nost, visu pārbūvēs un viss būs pilnīgi citādāk. [..] Bet tas ir ievilcies 20 gadus. Uz jumta viss ir ļoti kompakti – sēžot vienā vai divos punktos, man sanāca izdzīvot visu emociju buķeti – viss, kas saistās ar atlidošanu, mīlestību, ar dzimšanu, miršanu... Tas viss ir tādā kā rokas stiepiena attālumā,” atklāja filmas “Jumta likums” veidotājs Māris Maskalāns.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
