Lai izstrādātu jauno dabas aizsardzības plānu Lubāna mitrājam, kas ir 51 tūkstoti hektāru plašs, bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi. Mērķis – saglabāt daudzas īpaši aizsargājamas sugas un biotopus, tostarp bioloģiski vērtīgos zālājus. Nupat noslēgušās plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes Rēzeknes, Balvu, Madonas, Varakļānu un Gulbenes novados. To laikā secināts, ka iedzīvotāji, gan pašvaldības tam tomēr iebilst. Visvairāk pretenzijas saņemtas no Balvu novada iedzīvotājiem, kur bija paredzēts dabas liegumā iekļaut papildu teritorijas.
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), kas ir Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plāna pasūtītājs, norādīja uz pārmetumiem par nepienācīgu dabas vērtību aizsardzību. "Mums ir aizrādījumi no Eiropas Komisijas puses par to, ka mums netiek nodrošināti pienācīga aizsardzība vairākiem biotopu veidiem. Tajā skaitā tie ir mežu biotopi un tie ir zālāju biotopi," norādīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Tomēr pausto pretenziju dēļ, kas saņemti no zemju īpašniekiem un pašvaldībām, pārvalde secinājusi, ka liegums iecerētajā apjomā tomēr netiks veidots.
"Mēģināsim viņus saglabāt caur esošajām lauku atbalsta shēmām. Caur subsīdijām, caur maksājumiem, cik tas ir iespējams, bet neveidojot aizsargājamu teritoriju,"
norādīja Strode.
Tuvāko nedēļu laikā īpaši aizsargājamo teritoriju pašvaldības saņems dabas aizsardzības plāna redakciju, pilnveidotu ar iedzīvotāju komentāriem, iebildumiem un priekšlikumiem, uz kuriem būs sniegti skaidrojumi. Tā iepazīšanai un atzinuma sniegšanai tiks dots mēnesis laika. Tikai pēc tam sekos plāna virzīšana uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
