Pagājušonedēļ jau izcelti astoņi nelegālie murdi, taču to saimniekus, kas visbiežāk darbojas nakts aizsegā, notvert ir grūti. Lai gan maijā reidi notiek teju katru dienu, kāre pēc zušiem mazumā neiet – tā tomēr ir īpaša zivs, kuru droši var saukt par Usmas ezera karali.
“Laiku pa laikam atrodam kādu zvejas rīku, kas ir tieši uz zušiem, zušu murdu, un tieši šorīt reida laikā atradām arī četrus zušu murdus,” stāstīja Usmas ezera sabiedriskais inspektors Atis Maldonis.
Zušu dzīvesveids joprojām nav līdz galam izpētīts, taču tas, kas ir zināms, spēj pārsteigt daudzus, - piemēram, zutis var nodzīvot pat 100 gadus.
“Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups pastāstīja, ka “zušiem aktuālie migrācijas ceļi ir, kā nokļūt uz vienīgo viņu nārsta vietu, kas ir Saragasa jūrā – tālu prom pie Kubas”.
“Kā notiek nārsts, īsti līdz galam vēl nav izpētīts, bet tas notiek lielā dziļumā, 1000 metru dziļumā. Zutis ir viena no retajām sugām, kuru cilvēks nav iemācījies akvakultūrā atražot. Diemžēl cilvēks ar savu darbību pēdējos gados ir sabūvējis dažādus šķēršļus, sākot ar hidroelektrostacijām, dažādiem dambjiem, un šī migrācija kļūst aizvien grūtāka,” skaidroja Ustups.
Savukārt Usmas ezerā zušus apdraud maluzvejnieki. Šobrīd niedres vēl nav ataugušas, taču vasaras periodā nelegālos murdus ar aci pamanīt ir teju neiespējami, tādēļ talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas – ar drona palīdzību daudz vienkāršāk varam saskatīt vietas, kur iemīta nelegālā taciņa.
Vienam murdam galā otrs murds, un raidījuma komanda kopā ar inspektoru atraduši septiņus nelegālus zušu zvejas rīkus.
Ja jūs atrodat zvejas rīkus, pie kuriem nav karodziņa ar informāciju par makšķerētāju un licences numuru, par to ir nekavējoties jāziņo.
“Bieži vien cilvēki pazvana, saka - tur ir tīkls. Tas ir kā adata siena kaudzē.. [Šādos gadījumos] vajag pieturēt, uzzvanīt, mēs piebraucam 10-15 minūšu laikā jebkuru nelegālu zvejas rīku izņemt,” ieteica inspektors Maldonis.
Bet pirms aptuveni sešiem gadiem nekaunīgi cilvēki izrakuši nelegālu kanālu, lai netraucēti ķertu zušus. Kanāls izrakts vietā, kur Mežupīte aiztek no Tīrukšezera.
Pa kanālu faktiski novirzīts upes tecējums, savulaik tur “bija trīs lieli nelegāli murdi, kuriem visriņķī bija izveidots mākslīgs žogs no egles mietiem un striķiem, un visas migrējošās zivis nonāca tajos trijos četros murdos iekšā”, stāstīja inspektors.
Usmas pagasta pārvaldes vadītājs Gendriks Šķesters raidījumam stāstīja, ka kanālu radīja cilvēki, kas blakus dzīvoja, bet neviens neatzinās, kurš to raka, “jo neviena informācija neienāca, ka kāds kaut kur rok”.
Zvejniecības likums nosaka, 50 metrus no kanāla iztekas nevar likt neko, bet tālāk varēja likt, “līdz ar to tie uzņēmēji izmantoja to iespēju un lika tos murdus”.
Tā notika piecus gadus, “no sākuma viņi lika ļoti maz, vienu, pēc tam ar katru gadu tā apetīte auga, un ar katru gadu lika klāt un klāt, līdz ar to, kad jau tas sasniedz kritisko masu, tas jautājums tika skatīts, ko darīt”, klāstīja Šķesters.
Visbeidzot dzirdīgas ausis tika atrastas novada pašvaldībā, un pieņemts lēmums, kā novērst kaitniecisko, bet būtībā likumīgo zušu ķeršanu.
Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis stāstīja, ka reģionālā vides pārvalde pašvaldībai ieteica pieņemt lēmumu par vides atgriešanu iepriekšējā stāvoklī. “Mēs konstatējām, ka to ir visai sarežģīti izdarīt, jo konstatēt sākotnējo stāvokli arī ir sarežģīti. Mēs konstatējām, ka relatīvi varbūt vienkāršākais variants, runājot par malu zvejniecības ierobežošanu, būtu šī zonējuma noteikšana,” stāstīja Dadzis.
Kopš šī gada janvāra Usmas ezerā ir ieviests zonējums, kas nosaka, kur drīkst un kur nedrīkst ķert zivis, un kas arī ir ļāvis sakārtot iepriekš valdošo visatļautību.
Šobrīd Usmas ezerā novērojams, ka pie patvaļīgi izraktā kanāla zušu ķeršana vairs nenotiek, taču tas nenozīmē, ka ezera inspektori var uzelpot, jo cīņa ar maluzvejniekiem turpinās.
