Rū būs astoņi gadi, taču Nellijas ģimenē viņa dzīvo vien pāris gadus. Kaķenītes dzīve pagājusi skarbos apstākļos, jo tā tika atrasta pavairotāja dzīvoklī – turēta ūdeļu būros kopā ar citiem 58 Kuriļu bobteiliem, ražojot jaunus un jaunus kaķēnus.
Rū nav pirmais Nellijas kaķis. Kādreiz viņa jau adoptēja kaķeni, arī no dzīvnieku patversmes. Taču kopābūšanas laiks nebija ilgs – kaķenei Ritiņai bija smaga diagnoze – aknu ciroze. Par viņas dzīvību saimniece cīnījās divus gadus. Diemžēl slimība uzvarēja. Domas par jaunu kaķi nāca visu laiku. Taču uzņemties atbildību par jaunu mājdzīvnieku nebija viegli.
"Draudzene mēģināja pierunāt, lai es ņemu citu kaķi. Bet es teicu – ok, es aizbraukšu, paskatīšos. Bet, ja Rū nebūtu mani uzrunājusi, mums nenotiktu komunikācija, es, iespējams, aizbrauktu prom bez kaķa. Jo es tiešām esmu tas cilvēks, kas nav gatavs paņemt dzīvnieku tikai tāpēc, ka man vajag dzīvnieku, jebkuru, kurš pagadās. Man vajag noķert ar viņu kaut kādu mistisko vilni," stāstīja Nellija.
Gan Nellija, gan Rū noteikti ir uz viena viļņa. Arī ar akvārija iemītniekiem kaķene uzreiz atradusi kontaktu. Drīzāk – zivtiņas vairāk interesējas par skaistuli, nevis kaķene par tām.
Savukārt attiecības ar Nellijas dēlu Nilu gan veidojās pakāpeniski – abiem vajadzēja pierast citam pie cita. Un tomēr Nila vienaldzība pret kaķi bija ilgāka nekā kaķa. Rū ir ļoti ziņkārīga, un pirmā nāca iepazīties un sadraudzēties. Tagad abi ir labi draugi un daudz ko dara kopā.
"Kaķis gaida Nilu no skolas pārnākam, guļot uz viņa gultas un uz viņa mājas drēbēm nogūlies, un gaida, viņam pietrūkst. Mani tā negaida, man vismaz tā liekas. Viņiem ir tā komunikācija. Bet Nilam ir arī pienākumi pret kaķi. Viņš dod ēst, dod garšīgos kociņus. Mans pienākums ir tīrīt kastīti un liet ūdeni," sacīja Nellija.
Nils ir īpašs bērns. Tāpēc, izvēloties kaķi, Nellija pievērsa uzmanību arī mājdzīvnieka raksturam kopumā. Bija svarīgi, lai dzīvnieks būtu ne tikai mierīgs, bet arī bez jebkādām agresijas vai greizsirdības pazīmēm.
Pieaugusi kaķene bija ideāls risinājums šai ģimenei. Jo, atšķirībā no kaķēna, kaķim gados raksturs jau ir izveidojies, un tas jau ir dzīvnieks ar paredzamu uzvedību.
"Patversmē viņu bija daudz vienā telpā. Bija arī citi, kas nāca klāt, bija diezgan ziņkārīgi visi, bija bailīgi arī citi. Viņa bija tā, kas mīlēja visus. Viņai pienāk klāt – viņas bērns, ne viņas bērns, viņa samīļo, sabučo un gatava ļauties, lai es viņu glaudu. Atnāk kāds cits, viņa ļauj, lai es arī to glaudu. Un tad es sapratu, ka šis kaķis derēs arī manai ģimenei," sacīja Nellija.
Nellija atzīst, ka pirmais mēnesis kopā bija ļoti grūts. Acīmredzot, kaķenīte meklēja pārējos savas ūsainās ģimenes locekļus, tāpēc katru rītu cēlās četros no rīta un staigāja pa dzīvokli skaļi ņaudēdama. Bet bailes no slotas un paradums ēst baltmaizi diemžēl ir palicis arī pēc kopā pavadītajiem jau trīs gadiem.
Nellija ir pārliecināta, ka Rū un citiem kaķiem bija darīts pāri. Taču vainot tikai kaķu pavairotāju sieviete nesteidzas. Vaina jāuzņemas ir arī cilvēkiem, kas joprojām vēlas lēti pirkt šķirnes kaķus. Un, protams, arī atbildīgajām iestādēm, kurām ir vienaldzīgs dzīvnieku liktenis.
Skarbā dzīves pieredze nav ietekmējusi minces raksturu – kaķenītes mīļums pret visiem ir pārsteidzošs. Un tas pārsteidzis arī saimnieci, kura citiem iesaka nebaidīties adoptēt pieaugušu kaķi.
