Covid-19 pandēmijas sākumā un pirmajā ierobežojumu periodā pērnā gada pavasarī dzīvnieku patversmēs bijusi neredzēta interese adoptēt suņus un kaķus. Iemesli tam bijuši, lai bērniem mājsēdē interesantāk un vairāk kopīgu rūpju un nodarbju. Biežāk izvēlējušies arī vecāka gadagājuma mīluļus, kurus pašlaik atkal izvēloties krietni kūtrāk. Pašlaik nākas izteikt skarbus minējumus, ka, iespējams, saistībā ar pandēmijas bēdīgo statistiku krietni biežāk nākas pieņemt vecākus dzīvniekus, kuri palikuši bez saimnieka, stāsta viena no Saldus dzīvnieku patversmes saimniecēm Laila Rupeika.
„Pārsvarā pie mums atgriežas gados veci dzīvnieki. Bieži ir ļoti bēdīgi, jo viņi ir slimi, knapi var pakustēties. Tomēr ir arī vecāki un moži dzīvnieki. Liekam mājas lapā smukas bildītes un cilvēki brauc un izvēlas arī vecākus dzīvniekus. Esam īpaši pateicīgi par katru adoptēto dzīvnieku 6+ vai 8+ vecuma kategorijā un viņam doto otro vai pat trešo iespēju,” atzīst Rupeika.
Šobrīd mazāk esot gadījumu, kad mīlulis atgriežas patversmē, jo mainās gados jaunu saimnieku dzīves apstākļi, piemēram, nākas no mājas pārcelties uz mazu dzīvokli. Lai arī interese par dzīvnieku adoptēšanu salīdzinājumā ar laiku pirms pusotra gada normalizējusies, katru potenciālo dzīvnieka adoptētāju un viņa dzīves apstākļus izvērtē individuāli un patversmes nedrīkst kļūt pielaidīgākas, uzsver patversmes „Labās mājas” īpašniece Astrīda Kārkliņa.
„Tikko cilvēks pasaka, ka vienalga, vai ņemt kucēnu vai kaķēnu, tas uzreiz liek apstāties. Kaķa dēļ principā visai maz kas mainās, bet suņa dēļ ir jāmaina dzīvesveids. Kā tas var būt, ka tev ir pilnīgi vienalga? Tas nozīmē, ka vispār nav paskatījušies priekšu, vajag tikai ātrāk to „mantiņu”, jo bērns mājās kliedz. Mūsu politika ir, ka daudz vieglāk ir pateikt „nē” nekā dzīvot ar šaubām,” skaidro Kārkliņa.
Latvijā ir reģistrētas 27 patversmes un atšķiras arī to finansēšana. Bieži vien šajā procesā iesaistīta pašvaldība. Piemēram, Rupeiku ģimenes aprūpētā Saldus Dzīvnieku patversme atšķirībā no vairuma patversmju iztiek bez privātiem ziedojumiem. Savukārt „Labo māju” saimniece Astrīda Kārkliņa atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā privātpersonu ziedojumi nav retāki, bet mazāki gan.
„Agrāk interneta bankā saņēmām ziedojumus 10 vai 20 eiro, šobrīd tie biežāk ir 3 vai 5 eiro. Kam jūs dodat naudu? Jūs labprātāk ziedotu tam, par kuru zināt, ka tērēs mērķim, ka nebūs kaut kādi šmuguļi pašu labumam. Man liekas, ka tad, kad cilvēki uzticas, tad drīzāk padalās ar to mazumiņu, kas pašiem ir,” stāsta Kārkliņa.
Covid-19 dēļ pašlaik lielākajās patversmēs arī nākas regulēt satiksmi dzīvnieku pastaigu organizēšanā, lai novērstu pārmērīgu pulcēšanos. Dažkārt labu gribošajam apmeklētājam nākas atteikt un lūgt ierasties ar suni izstaigāties citreiz.
