Suņu meiteni Džesi patversmē nogādāja labestīgi cilvēki no Vidzemes. Viņi, sapratuši, ka ar suni kādā daudzbērnu ģimenē izrīkojas īpaši cietsirdīgi, suni veda teju 200 kilometru tālu, lai tas beidzot saņemtu nepieciešamo palīdzību. Patversmes darbinieki, atverot auto bagāžas nodalījumu, lai apskatītu ievainoto suni, nav spējuši noticēt savām acīm.
Veterinārārsts ieraudzīja ārkārtīgi dziļas, strutojošas, pūstošas brūces suņa kaklā. Tās bija veidojušās ilgu laika periodu, “pateicoties” govs ķēdei, kas saimniekiem bijusi garants – suns sargās māju un neklaiņos. Tiesa gan, iespējams, nebija padomājuši, ka ķēde, sunim augot, ir jāpalaiž vaļīgāk. Kā rezultātā, ķēde ieaugusi mājas sargātāja kaklā.
Patversmes vadītāja Gundega Bidere norādīja, ka šāda situācija nav pirmo reizi: “Mums ir bijusi situācija, kad sunim kaklā bija ieaugusi ķēde un no brūces bira tārpi, bet tās brūces nebija tik dziļas un tik ilgstošas. Šajā situācijā, protams, es nevaru apgalvot, bet mans viedoklis, ka šim sunim kā kucēnam ir šī ķēde uzlikta ap kaklu, un tā viņš ar viņu ir dzīvojis, un tā viņam tā no kakla ņemta nost nav.”
Dzīvnieku aizstāvji, šokēti par daudzbērnu ģimenes cietsirdību, vērsušies policijā.
Pie Zosēnu pagasta mājās, kur suns dzīvojis, atrodas arī suņa būda.
Daudzbērnu ģimenes māte stāstīja savu versiju par notikušo: “Spalva bija saķērusies. Es tīrīju ar ūdeni, jo man tajā mirklī nebija nekā cita mājās. Es tīrīju ar dvieli un ūdeni. Tīrīju divas dienas. Trešajā dienā, kad es reāli gāju no mājas ārā, viņas vienkārši tur vairs nebija. Ķēde bija norāvusies, un man trosē bija palikusi karājamies plika ķēde.”
Džeses saimnieku kaimiņš izklāstīja citu versiju par notikušo: “Viņas pārzāģēja ar māti kopā ķēdes posmu, lai kuce iet projām. Es pēc četrām dienām dabūju to suni rokā. Suns ķēdē. Kunkstēdama viņa nāca līdzi. Es nesapratu, kamēr nesāku ķimerēties ap to ķēdi, lai novilktu no kakla nost. Tur četrās kārtās uz apli, trim dzelzs hamutiem savilkti, kas bija ieēdušies. Cauri ķēdes posmiem bija izaugusi gaļa.”
Patversmes vadītāja pauda savu viedokli par notikušo. Viņasprāt, suņa saimniekiem būtu jāsaņem sods par izdarīto, viņa norādīja: “Es domāju, ka tā to nevar atstāt, jo es domāju, ja tu esi paņēmis dzīvnieku, tavs pienākums ir par viņu rūpēties. Un dzīvnieks mūsdienās, tā nav pirmās nepieciešamības prece. Tā nav maize, tas nav piens, bez kura tu, cilvēks, nevarētu izdzīvot. Dzīvnieks, tā jau ir luksuslieta sirdij un savam priekam. Ja tu paņem kucēnu, piekarini kucēnu ķēdē, nepievērs tam dzīvniekam ne mazāko uzmanību, un gala rezultātā tā ķēde ir ieaugusi kaklā, viņš ir cietis ilgstošas, fiziskas sāpes, es uzskatu, ka šai personai ir jāpiespriež maksimālais soda mērs, kas ir trīs gadi ar nākotnes vīziju aizliegt turēt dzīvniekus.”
Džese, pārcietusi divas stundas ilgu operāciju, joprojām atgūstas.
Gadu un mēnesi vecā suņu meitene ir sapratusi, ka nekas vairs netraucē riet, tāpēc kļuvusi par daiļbalsīgāko suni visā patversmē. Pēc izveseļošanās kopā ar pārējiem vismaz 80 suņiem gaidīs savu īsto cilvēku, kurš viņu mīlēs, nesies pie būdas ķēdē, būs uzmanīgs, rūpēsies un sniegs nepieciešamo palīdzību savlaicīgi.
Tikmēr patversmē “Ķepu-Ķepā” ir pārliecināti, ka šis stāsts vien pierāda, cik Latvijā ir vaļīga likumdošana pret dzīvnieku spīdzinātājiem. Viņi cer uz taisnīgu prāvu Džeses lietā, lai vainīgie saņemtu pelnītu sodu.
