Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Sejas maskas

Pasaules Veselības organizācija: Gadā pasaulē izmanto 200 miljardus masku

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem gadā tiek izmantoti 200 miljardi masku. Tas rada slogu uz vidi, jo masku sastāvā ir polimēra materiāli – polipropilēns, polietilēns, vinils un atkarībā no ražotāja vēl vismaz septiņi citi materiāli, norādīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Jau teju gadu mēs ikdienā izmantojam sejas aizsargmaskas un, ja ņem vērā, ka vienreizlietojāmās maskas ir ieteicams valkāt ne ilgāk kā divas stundas, tad to apjoms, kas nonāk atkritumos, ir milzīgs. Tas rada jautājumus par šo aizsargmasku ietekmi uz vidi un iespējām tās pārstrādāt.

Vienreizlietojamās maskas atkārtoti pārstrādāt nevar

Nonākot vidē, masku sadalīšanās dabā var ilgt pat 450 gadus. Pagaidām nav plānu, kā vienreizlietojamās maskas varētu atkārtoti pārstrādāt. Kā raidījumam “Vides fakti” skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, sistēmu to atsevišķai vākšanai nevar izveidot, ja nav skaidrības par to, cik liels būs savācamo masku apjoms ilgtermiņā un kur tās pārstrādāt.

“Maskas ir vieglas, un pēc svara tas nebūs liels atkritumu pieaugums, bet pēc apjoma gan! Problēma ir tā, ka maskas nav īsti pārstrādājamas – tiesa gan, šī problēma ir pārejoša,” norādīja Vesere.

Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka maskas šobrīd netiek šķirotas, kaut gan, viņasprāt, tas noteikti būtu jādara: “Maskas būtu jo īpaši jāšķiro, jo to sastāvā ir polipropilēns, ko var izmantot un pārstrādāt. Diemžēl tās met kopējos atkritumos. Maskas neskaitās bīstamais medicīniskais atkritums, protams, ja vien ar tām nestrādā Covid-19 nodaļā. Tur pēc lietošanas maskas ir speciālie atkritumi.”   

Sejas aizsargmaskas tiek veidotas no sintētiska materiāla vairākiem slāņiem, ko Latvijā atkārtotai pārstrādei nevāc. SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Kubliņa apgalvoja, ka teorētiski pilotprojekti citviet Eiropā tiek īstenoti un nelielos daudzumos maskas mēģina pārstrādāt citās lietderīgās dizaina lietās. Viņa norādīja, ka Latvijā šo masku apjoms ir par mazu, lai tās lietderīgi varētu pārvērst par ko citu. 

Maskas nonāk arī jūrā

Lai arī nav precīzi zināms, cik vienreizlietojamo masku kopš pagājušā gada marta Latvijas iedzīvotāji ir izlietojuši, no vides viedokļa sekas jau ir novērojamas.

Saskaņā ar Ulmes teikto līdz šim ir bijusi viena monitoringa sērija jūras piekrastē, kurā izdevies konstatēt masku klātbūtni aptuveni 10% no monitoringa laukumiem. Turklāt jāņem vērā, ka maskas viegli pārvietojas.

“Jūrā jau nonāk viss, kas nonāk ar upju ienesēm.

Piemēram, kaut kur Vecrīgā promenādes atvērtajā konteinerā izmesta maska nedēļas laikā var aizceļot uz jūru, jo putni tās iznes no atkritumu tvertnes un tālāk tās nonāk līdz pludmalei,”

skaidroja Ulme.

Tikmēr Aizsilniece norādīja uz vēl kādu ar maskām saistītu problēmu ūdens vidē: “Ļoti liela problēma ir, ja šīs maksas nonāk ūdeņos, jo tad veidojas biofilma – tās ir baktērijas, kas dzīvo uz maskām un izmaina arī mikrobiomu ūdens tvertnē. Tāpat tās ir plastmasas mikrodaļiņas, kas nonāk ūdeņos un par ko ir jābūt ļoti atbildīgiem.”

Pirms izmest masku, vēlams pārliecināties, vai konteiners ir slēgts un no tā maskas viegli neaiznesīs vējš, un ieteicams arī pārgriezt to aukliņu, jo tas pasargās putnus no ieķeršanās. Tāpat jāņem vērā, ka maskas tomēr otrreizēji nepārstrādā, tāpēc to vieta ir sadzīves atkritumu konteineros.

KONTEKSTS:

2020. gada pavasarī pasauli pārņēma koronavīrusa Covid-19 pandēmija. Vasarā situācija bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Kopš pagājušā gada decembra masku valkāšana iekštelpās ir obligāta.

Valdība pastiprināja drošības pasākumus un pagarināja ārkārtējo situāciju valstī līdz 6. aprīlim, taču saslimstība ar Covid-19 arvien ir augsta. Valstī jau divus mēnešus notiek vakcinēšanās pret koronavīrusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt