Viņa atklāja, ka sēņu pasaule ir ļoti daudzveidīga, un tajā var atrast visdažādāko formu sēnes: "Katra forma ir kāds pielāgojums konkrētam mērķim, konkrētiem augšanas apstākļiem. Sēnes ir gan tradicionāli pazīstamās cepurīšu sēnes ar cepurīti un kātiņu, gan apaļi pūpēži, gan korallenes, gan receklenes (kas attaisno savu nosaukumu), gan vālenes, adatenes, dižadatnes un daudzas citas. Šogad īpaša uzmanība pievērsta zarainai dižadatenei.”
Zarainā jeb koraļļu dižadatene
Igauņu laikraksts "Postimees" septembra sākumā ziņoja, ka pirmo reizi šovasar zarainā jeb koraļļu dižadataine atrasta Igaunijas mežos, Taevaskojas ciemā, uzsverot, ka sēne parasti aug vietās, kur cilvēka klātbūtnes praktiski nav. Tas ir viens no rādītājiem, ka šajā konkrētajā vietā mežs ir attīstījies patstāvīgi, bez cilvēku iesaistes.
Arī Latvijā kādam sēņotājam izdevies atrast šo reto sēņu sugu. Viens no tās atradējiem - Māris Ābeltiņš vērsās “Facebook grupā “Latvijas Mikologu biedrība un draugi” ar lūgumu palīdzēt identificēt Latvijas mežā atrasto sēni, kas pēc izmēra ir daudz lielāka par Igaunijā atrasto eksemplāru. Viņa piemēram sekoja arī citi sēņotāji, publicējot fotogrāfijas un daloties ar reto atradumu.
Dažādu augu, dzīvnieku un sēņu sugu atradumus reģistrē portālā dabasdati.lv, kur koraļļu diždatenes atradņu skaits ir pat vairāki desmiti. Šogad Mikologu biedrības “Facebook” grupā bija ievietoti vairāki šīs retās sēņu sugas atradumi.
Kā atpazīt reto sēņu sugu dabā?
Zarainā jeb koraļļu dižadatene ir liela, kokveidā sazarota adatsēne baltā, iedzeltenā vai iesārtā krāsā. Sēnes adatiņas ir nokarenas, vairāk vai mazāk taisnas un līdz 1,5 cm garas. Šī sēne aug vasaras otrajā pusē un rudenī uz lapukoku kritalām un nedzīviem stumbriem, minēts sēņu portālā senes.lv
Suga ir ierakstīta arī Sarkanajā grāmatā (3.kategorijā) un iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā.
Latvijā nesen atrasta arī otra, zarainajai dižzobei radniecīga suga - gaišā dižzobe (Creolophus cirrhatus). Pirmo reizi šo sugu Latvijas dabā atklāja un noteica Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Ivars Leimanis 2017. gadā.
Šī suga galvenokārt aug uz atmirušas koksnes un lapu kokiem. Gaišajai dižzobei ir gaļīgi puslokveida formas krēmbalti vai rozīgi augļķermeņi, kas var būt arī sakārtoti slāņos. Sēne sažūstot, tā iegūst dzeltenīgu toni. Viena no būtiskākajām gaišās dižzobes pazīmēm ir garās, nokarenās adatiņas cepurītes apakšpusē. Savukārt sēnes virspuse ir tūbaina.
Zarainās jeb koraļļu dižadatenes ir uzturā lietojamas, taču to suga ir aizsargājama, un to nedrīkst vākt ēšanai. Sēnes parasti aug uz apsēm, bērziem, alkšņiem vai ozoliem un sava neparastā izskata dēļ tā tiek dēvēta par skaistāko sēni pasaulē.
