"Tie ir lieli skaitļi. Ziņojumā teikts, ka novēroto savvaļas mugurkaulnieku populācijas ir samazinājušās par 69%," skaidroja Līdsas Universitātes profesors Džons Lovets. "Dažu sugu pārstāvju skaits samazinās vēl straujāk. Uzraudzītā saldūdens iemītnieku populācija vidēji samazinājusies par 83%. Tie ir milzīgi skaitļi, un mums patiešām vajadzētu uztraukties."
Zinātnieki šā gada ziņojumā analizēja vairākus tūkstošus mugurkaulnieku sugu. Kā apdraudētākie ūdens iemītnieki tiek minētas Eiropas stores, vaļhaizivis, tīģerhaizivis, kā arī Amazones upes delfīni.
70% no visas planētas saldūdens tiek izmantoti pārtikas ražošanā, un tas noved pie ūdenstilpju degradācijas.
Savukārt uz sauszemes lielākās problēmas ir Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Laikā, kad tiek intensīvi izcirsti meži, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, apmēram 40% saražotās pārtikas tiek izniekota. Īpaši bīstami procesi notiek Amazones baseinā, un ekosistēmas izmaiņas maina arī laika apstākļus.
Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. Āfrikas valstu Ruandas, Kongo un Ugandas iedzīvotāji sapratuši dabas tūrisma iespējas, un tas ir viens no faktoriem, kas veicinājis kalnu gorillu populācijas pieaugumu par apmēram piekto daļu līdz 604 īpatņiem. Savukārt Kiprā izdevies palielināt bruņurupuču skaitu.
