Parīzes vienošanās klimata pārmaiņas pilnībā neapturēs

Pasaules valstu vadītāji slavēja Parīzes klimata konferences vienošanos, kuras uzdevums – ierobežot globālo sasilšanu. Taču kritiķi atzīst, ka vienošanās ir pārāk nekonkrēta, bet to, cik tā būs efektīva, noteiks konkrēta valstu rīcība.

Pat tādā gadījumā, pēc zinātnieku brīdinājumiem, klimata pārmaiņas būs lielākas, nekā iecerējuši politiķi. Būs vairāk postošu dabas parādību, kā arī sociāli un politiski satricinājumi, kādi jau tagad vērojami Āfrikā un Tuvajos Austrumos. 

Zvejnieku ciemats Aļaskā pie Beringa jūras šauruma ir liecība klimata pārmaiņām, ko pieredz planēta. Agrāk jau oktobrī ledus bija gana biezs, lai uz tā droši zvejotu. Tagad ledus pietiekami sabiezē veselu mēnesi vēlāk, turklāt jūra strauji aprij ciematu.

Parīzes klimata konferencē valstis apsveica cita citu ar panākumiem par noslēgto vienošanos. Tās apņēmušās censties ierobežot klimata pārmaiņas. Kaut arī lielākā daļa pasaules zinātnieku nešaubās, ka lielākoties vainojama tieši cilvēka iedarbība, tomēr nav pierādījumu, ka, pat pilnībā apturot globālo sasilšanu veicinošos izmešus, negatīvajām pārmaiņām izdosies pielikt punktu.

"Skaidrs, ka šobrīd neviens nerunā par nulli vai atgriešanos. Ir runa par pēc iespējas mazāku ietekmi. Ja neko nedarām, tad ir runa par 4,5 vai 5 grādiem. Bet mēs runājam par 1,5 vai diviem grādiem. Mēs nedrīkstam domāt tā, ka mēs neko nedarīsim un beigas ir. Pēc principa šovakar uztaisām vēl balli un tad ar to arī dzīve beidzās un laimīgi arī beidzam," stāsta Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Jau tagad varot droši teikt, ka drīzā nākotnē vajadzēs jaunas vienošanās un jaunus ierobežojumus. Tikām zemeslodes atmosfēra turpinās silt, ledāji kusīs, ūdens aprīs sauszemi, bet uz tās plosīsies vairāk dabas kataklizmu.

Rezultāts cilvēku pierastā dzīves veida maiņa, bezdarbs un pārtikas trūkums, jo īpaši mazattīstītajās valstīs. Starp citu, pat Lielbritānija vēl nav atguvusies no šī rudens postošajiem plūdiem, kuru līmenis pārsniedza daudzviet vēsturiski piedzīvoto, appludinot arī simtgadīgas ēkas un iznīcinot cilvēku iedzīvi.

Parīzes vienošanās ļaus sabremzēt šādas pārmaiņas, taču ne novērst tās pilnībā. Pozitīvā scenārija gadījumā Latvijā nepieaugtu rudens un ziemas vētru skaits. Taču tās nenovēršami kļūs stiprākas. Būs arī citas pārmaiņas.

"Mēs redzam, ka temperatūras izmaiņas tiek prognozētas. Pieaugs pavasara un vasaras temparatūras. Vismazākās izmaiņas būs rudens temperatūrās. Pozitīvs, ka pieaugs veģetācijas sezonas ilgums. Varam domāt par citām lauksaimniecības kultūrām," stāsta Latvijas Universitātes profesore, klimata eksperte Agrita Bride.

Tieši klimata pārmaiņas un ūdens horizonta krišanās tiek minēta kā viens no iemesliem, kas veicinājis konfliktus Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijas pilsoņu karu. Pēdējo desmit gadu laikā Sīrijā piedzīvots nepieredzēts sausums, spiežot vairāk nekā miljonu lauku iedzīvotāju pamest dzīvi laukos un meklēt iztiku lielajās pilsētās. Neatrodot darbu un iztiku, uzliesmoja gruzdošā neapmierinātība, ko savu mērķu labad izmantoja konkurējoši politiski spēki.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti