Ja veterinārārsta darbā tiek pierādīti pārkāpumi, agrāk viņa darbību varēja apturēt LVB, tagad to var lemt tikai tiesa, sacīja LVB vadītājs Valdis Šmēliņš.
Pērn profesionālās ētikas komisija izskatīja 10 lietas, taču sūdzības no dzīvnieku saimniekiem saņemtas daudz vairāk. “Biežākās sūdzības ir par komunikāciju, tātad veterinārārsts varbūt nav visu izskaidrojis, izstāstījis dzīvnieka īpašniekam to, ko viņš vēlas dzirdēt. Tāpat ir gadījumi, kad veterinārārsts rīkojies neprofesionāli – kļūdījies diagnozē vai veicis nepareizu ārstēšanu. Trešais ir strīdīgs, bet reizēm veterinārārsts ir atteicies sniegt palīdzību, bet ir gadījumi, kad viņš to var darīt,” pastāstīja Šmēliņš.
Suņu audzētāja Diāna Kontakeviča rosināja pirms mājdzīvnieka iegādāšanās painteresēties, kādas veterinārās klīnikas ir tuvākajā apkārtnē un kādi ārsti tur strādā.
“Aizejat, parunājat pirms pirkšanas, kas būs vajadzīgs dzīvniekam, jo izrādās, ka daudzi saimnieki nezina, ka obligāti vajadzīga pase un čips. Jūs arī uzreiz sapratīsiet, vai ir kontakts ar šo personu un vai jūs tur labprāt atgriezīsieties vēlreiz jau ar savu mīluli, vai iesiet šai klīnikai, tā teikt, ar līkumu,” izpēti ieteica veikt Kontakeviča. Svarīgs ir pirmais kontakts ar veterinārārstu. Ja tas neizveidojas, labāk vērsties pie cita ārsta, piekrita LVB vadītājs.
Tāpat dzīvnieka saimniekam ir tiesības pajautāt, vai persona, kura sniedz konsultāciju, ir ārsts vai asistents, noteica Šmēliņš: “Ļoti bieži ir tā, ka naktīs pārsvarā satiek asistentu, jo veterinārārstu izsauc tikai, ja ir vajadzība.” Viņš zināja stāstīt, ka ir bijušas sūdzības, ka asistents uzsācis dzīvnieka ārstēšanu bez veterinārārsta ziņas un atļaujas. Tādā gadījumā vienīgais variants ir vērsties tiesā.
Dzīvnieka īpašniekam vajadzētu piedalīties dzīvnieka izmeklēšanā, lai atbildētu uz veterinārārsta jautājumiem, teica LVB vadītājs: “Viennozīmīgi nav ieteicams un neviens to nepraktizē, ka dzīvnieka īpašnieks piedalās jebkādā manipulācijā, kas tiek veikta ar dzīvnieku, tai skaitā arī operācijās.”
Dzīvnieka saimniekam būtu jālūdz pastāstīt vai uzrakstīt, kādas zāles veterinārārsts mīlulim iedevis vai ko injicējis, jo, ja tas nepalīdz vai rodas kādi blakusefekti, vēršoties pie cita veterinārārsta, informācija noderēs, lai zinātu, kā rīkoties tālāk , ieteica suņu audzētāja.
Tāpat svarīgi zināt, kāds veterinārārsts apkalpo, papildināja LVB vadītājs: “Ja dzīvnieka saimnieks ir vērsies pie cita veterinārārsta un nemāk izstāstīt, kāds ir bijis iepriekšējā veterinārārsta ārstēšanas kurss, tad ar kolēģi sazinās.” Ja kāds informāciju slēpj, tā uzskatāma par neētisku rīcību.
Ja dzīvnieka ārstēšana beigusies ar nāvi un saimnieks saskata veterinārārsta kļūdas, lai pierādītu ārsta atbildību tiesā, jāveic dzīvnieka sekcija. Valdis to ieteica veikt pie neatkarīga veterinārārsta. Informāciju, kā rīkoties gadījumos, ja dzīvnieka saimnieks uzskata, ka veterinārārsts ir kļūdījies ārstēšanā, var atrast LVB mājaslapā.
