Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar tieslietu ministru Jāni Bordānu

Dabas skaitīšanā atklāj jaunas sugas

Par Porziņģi garākas kosas – dabas skaitīšanas atklājumi

Pēdējo četru gadu laikā dabas skaitītāji izstaigājuši 1,3 miljonus hektāru lielu platību ar mērķi apzināt Eiropas nozīmes biotopus. Dabas skaitīšanas procesa laikā Latvijā atklātas 52 jaunas augu sugas, uzietas tumsā spīdošas alas un apzinātas vietas, kur kosas aug garākas par mūsu NBA basketbolistu Kristapu Porziņģi.

“Dabiskās dzīvotnes ir teritorijas, kas ir cilvēka darbības maz ietekmētas un kurās vairāk vai mazāk dominē dabiskie procesi. Izņēmums ir zālāju biotopi, kuros cilvēka līdzdarbošanās ir svarīga, lai zālājs turpinātu eksistēt tāds, kāds viņš ir,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Lai gan dabas skaitīšanas process vēl nav noslēdzies, četru gadu laikā ne tikai apzināti Eiropas nozīmes biotopi, bet izdevies arī atklāt 52 jaunas augu sugas – septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas.

“Lielākā daļa no tām atklātas Gaujas Nacionālajā parkā, zonā, kur ir noteikta stingāka aizsardzība. Tas liek domāt, ka daudzveidība saglabājas vairāk vietās, kur cilvēka darbība ir ierobežota,” pauda Mukāne.

Piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā uzieta jaunā piepju suga – Lapzemes ziemeļpiepe, kas Eiropā tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu. Atklātas ne vien jauna sugas, bet arī jaunas vietas, kur aug īpaši reti sastopami biotopi.

“Kā piemēru var minēt lielo kosu, kas ir vizuāli ļoti iespaidīga. Tā pārsniedz pat mūsu diženo basketbolistu Kristapu Porziņģi.

2,6 metru augstumā var izaugt šis augs,” stāstīja Dabas skaitīšanas vadītāja.

Ir arī atrastas alu spulgsūnas. Tās ir sūnas, kurām jaunie dzinumi spīd, uzspīdinot gaismu virsū.

“Dabas skaitīšanas procesā atklātas arī jaunas alas un jauni pilskalni. Apkopojot visus iegūtos datus un atklājumus, zinātniekiem pēc tam būs ļoti daudz pētāmā materiāla par Latvijas dabu,” atzina Mukāne.  

Šī ir pirmreizēja Latvijas dabas vērtību apzināšana šādā līmenī. Tas ir kā nulles atskaites punkts,  un tālāk šos skaitļus un faktus varēs salīdzināt nākotnē. Ir redzams, ka šīs dabiskās dzīvotnes ir ļoti mazos gabaliņos un sadrumstalotas. Lai tās saglabātu, ir jāveido tā saucamie sugu koridori.

“Jādomā valstiskā līmenī, kā nodrošināt, lai to, kas mums ir, mēs nezaudētu,” uzsvēra Mukāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt