Par neredzīgo pavadoņiem galvenokārt izvēlas labradorus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā ir nedaudz vairāk nekā desmit aklu cilvēku pavadoņu – suņu, no tiem lielākā daļa labradori. Topošie pavadoņi pie darba tiek radināti kopš kucēna vecuma, bet intensīvi treniņi sākas aptuveni deviņu līdz divpadsmit mēnešu vecumā. Apmācībās četrkājainajiem draugiem māca atpazīt gājēju pārejas, izvairīties no šķēršļiem un arī pārvietoties sabiedriskajā transportā.

Kinologi trenē suni Cukuru, kurš pagaidām apgūst vienkāršas paklausības komandas. Treniņu zālē sarunai piekrīt kinologs Ivars Lielpēteris, kurš ikdienā treniņus arī uz ielām, autobusos un pat lielveikalos organizē suņiem, topošajiem neredzīgo pavadoņiem:

"Principā suns – pavadonis - ir neredzīgo cilvēku acis. Līdz ar to arī māca visu saskatīt, ko viņš var nepamanīt. Gan šķēršļus, kur var paklupt, kam jāpaiet apkārt, gan ielas, mašīnas, kaut kādas briesmas, kas tuvojas."

Kinologs stāsta, ka suņi-pavadoņi tiek rūpīgi atlasīti un tiem jābūt pacietīgiem, bez jebkādām agresijas pazīmēm. Šie suņi nedrīkst būt pārlieku aktīvi un vienlaikus arī slinki nē. Treniņi notiek katru dienu.

"Viens ir tas, ka tam sunim ir jāiemāca ļoti liels apjoms, daudz informācijas jāsniedz. Otrs tas, ka tam sunim ir jāiemācās strādāt ilgi, viņam ir jāpierod, ka, līdzko tu ej uz ielas, tu arī strādā. Pie tā ritma suns jau jāpieradina, tāpēc mums ir diezgan intensīvi tie treniņi," saka Lielpēteris.

Neredzīgo pavadoņa audzināšana sākas jau no kucēna kājas. Topošiem suņiem-pavadoņiem jāaug blakus cilvēkiem, ģimeniskā vidē un jāiemācās ik dienu būt saskarsmē ar cilvēkiem.

Vairākus suņus savās mājās noteiktu laiku audzinājusi arī fotogrāfe Elīna Kursīte:

"Īpašas audzināšanas nebija, bija noteikums īpaši sunīti neizlaist, ko varbūt mēs mazliet pārkāpām, bet biedrība, no kuras mēs ņēmām suni, deva līdzi līgumu, un līgumā bija rekomendējoši ieteikumi, kā tad suni audzināt. Piemēram, nelaist gultā vai nedot vienlaikus ēst sunim un ēst pašam. Tādi mazie noteikumi, kurus vajadzēja ievērot."

Vidēji suns ģimenē dzīvojot līdz deviņu mēnešu vecumam, un pēc tam tā apmācību pārņem kinologs. Līdz tam ir būtiski attīstīt dzīvniekā uzticību cilvēkiem un arī mīlestību, jo tieši ar neredzīgo personu, kā labā suns nākotnē strādās, būs jāpavada ik diena.

"Tas iemesls, kāpēc dod cilvēkiem, - lai šie suņi pēc iespējas vairāk nonāk dažādās tādās sabiedriskās vietās, kur varbūt, ja viņš dzīvotu suņu audzētavā vai skolā, nenonāktu. Piemēram, mēs ar Pīķi bijām pat kapusvētkos, braucām regulāri autobusā, viņš man nāca līdzi uz darbu, lai šis suns pēc iespējas vairāk cilvēkos apgrozītos un viņš nenobītos no dažādām situācijām, ar kurām varbūt viņš saskarsies savās darba gaitās," skaidro Kursīte.

Ar suņu – neredzīgo pavadoņu - apmācību organizēšanu un šīs jomas attīstīšanu nodarbojas biedrība „Baltais suns”. Tās valdes loceklis Dāvis Muižnieks atklāj, ka Latvijā pašlaik strādā nedaudz vairāk nekā desmit īpaši apmācītu suņu, galvenokārt labradori.

"Eiropas reģionā principā visi strādā ar labradoriem. Gandrīz tikai un vienīgi ar labradoriem. Tīri tā tas ir iegājies. Viņi ir piemērotākie sava rakstura un citu pozitīvu īpašību dēļ. Respektīvi, ja viņš, piemēram, ir dusmīgs uz kaķiem vai viņam nepatīk, teiksim, zemākā slāņa cilvēki, viņš nebūs derīgs kā pavadonis, jo viņš tanī brīdī pievērsīs viņiem uzmanību, viņš var kaut kādā veidā reaģēt uz tādiem ārējiem kairinātājiem," klāsta Muižnieks.

Tā kā suņu skološana ir dārgs prieks, biedrība reizi gadā lūdz kādu ģimeni atsaukties kucēna audzināšanai. Galvenais priekšnosacījums - cilvēkiem jābūt sociāli aktīviem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti