Pēdējo gadu muitas kontroles uz Eiropas Savienības ārējām robežām liecina, ka cilvēki Latvijā visbiežāk neatļauti vēlas ievest koraļļu fragmentus un izstrādājumus no čūskām un krokodilādas – pulksteņu siksnas, somas, kurpes. Īpaši bieži nelegāli tiek ievestas čūskas alkohola pudelēs, vismaz reizi mēnesī. Tāpat ļaudis kļūst arī radoši, lai varētu slēpt neatļauto suvenīru, vedot pāri robežai. Viens no piemēriem ir balto koraļļu maskēšana, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes tā dēvētās Vašingtonas konvencijas nodaļas pārstāve Ilona Vilne:
''Skaistos adatainos baltos koraļļus, kādi sastopami koraļļu rifos, tos nedrīkst vest pāri robežām. Cilvēki tomēr mēģina vest un apstrādāt šos suvenīrus. Jaunākais ievedums mums ir baltā koraļļa krelles, kuras ir nokrāsotas rozā krāsā, lai slēptu, ka patiesībā tas ir baltais korallis, jo sārtais un sarkanais korallis ir atļauts. Ja jūs zinātu cik cilvēki ir radoši lai pārvadātu neatļautos īpatņus. Mums Eiropā ir kopēja datu bāze un ik dienu ir vairāki e-pasti par veidiem, kā cilvēki cenšas slēpt suvenīrus. Slēpj mašīnu riepās, mašīnu nodalījumos, korpulentāki cilvēki mēdz pat slēpt ķermeņa aprisēs.''
Atsevišķi dzīvnieku izstrādājumi ir atļauti, taču tiem vienmēr nepieciešami konvencijā noteiktie pavaddokumenti, kas jāuzrāda uz robežas. Atļauja personai jāiegūst no trešās valsts, kur suvenīrs tiek iegādāts. Latvijā pamatā problēmas ir tieši ar šo tūristu kategoriju, kas nesakārto dokumentus, bet organizētās noziedzības gadījumu ir maz.
Pērn kāds pārkāpējs centās ievest lāčādu ar lāča galvaskausu, vēl kāds kravā slēpa 10 lūšādas, tāpat pāri Krievijas robežai tika vesta neatļauta kosmētikas krava ar kaviāra ekstraktu. Konfiscētie dzīvie dzīvnieki nonāk zoodārzā. Pārsvarā ārpus kārtas nākas uzņemt nelegāli ievestus pitonus, saka zoodārza pārstāve Laura Līdaka:
''Mums ir bijuši vairāki gadījumi, kad šīs nelegāli ievestās čūskas nonāk pie mums sliktā stāvoklī, nav pareizi turētas – vai tā ir bijusi pārāk zema temperatūra, nepareiza ēdināšana, barošana piespiedu kārtā, traumējot čūsku vai arī novārdzināts dzīvnieks. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad mums nodod Vidusāzijas sauszemes bruņurupučus.''
Savukārt aizliegtie augi nonāk Nacionālajā botāniskajā dārzā, kura vadītājs Andrejs Svilāns stāsta, ka konfiscēto augu vidū pamatā ir orhidejas un kaktusi, kaut gan, piemēram, tādā veidā ievestās orhidejas parasti pie mums grūti ieaudzēt. Viņaprāt, vērtīgāk ir atstrādāt reto augu sugu kultūraugu pavairošanu un stādu piedāvāšanu tirdzniecībā.
Par apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu izstrādājumu tirgošanu un pārvadāšanu privātpersonai var draudēt naudas sods no 70 līdz 700 eiro. Dabas aizsardzības eksperti vēl papildināja, ka liela nozīme ir sabiedrības informēšanai, jo bieži par kontrabandistiem kļūst personas, kas vienkārši nezina par aizliegumiem.
