ĪSUMĀ:
- Pirms 15 gadiem Šlīteres Zilajos kalnos notika nelikumīga zāģēšana. Vainīgo policija tā arī neatrada.
- Tagad ir aizdomas, ka teritorijas tīrīšanas darbi turpinās joprojām.
- Vides aktīvisti drona uzfilmētajā vidē pamana izcirtumu.
- Blakus esošā īpašuma saimnieks situāciju nekomentē.
- DAP iepriekš nekonstatēja jaunu cirti.
- Tagad teritoriju devās apskatīt DAP priekšnieks. Sola pārbaudi un vērsties policijā.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns skaidro Šlīteres Zilo kalnu īpašo vērtību: “Šis ir unikāls objekts. Šlīteres Zilie kalni ir unikāls mūsu ģeoloģiskās vēstures objekts. Kādreiz, ja mēs paskatāmies šeit uz šo stāvo, milzīgo nogāzi, šeit kādreiz skalojās jūra. Šis objekts ir unikāls ar savu augu valsti. Proti, šeit ir saglabājusies Baltijas efeja, šeit ir saglabājusies parastā īve. Šeit ir saglabājušās daudzas augu un arī dzīvnieku sugas, kas sastopamas vienīgajā vietā vai tikai dažās vietās Latvijā.
Šis ir unikāls objekts, un loģiski tā ir stingrās aizsardzības zona, lai cilvēku darbības to neietekmētu vai ietekmētu, cik vien maz iespējams.”
Pirms 15 gadiem Zilajos kalnos tika konstatēta koku izzāģēšana, tieši blakus privātīpašumam “Celmiņi”. Valsts policijā lietu izbeidza noilguma dēļ 2016. gadā. Kāpēc netika atrasts vainīgais, neesot iespējams uzzināt, jo toreiz strādājošie likuma sargi ir pensionējušies.
Tagad ir aizdomas, ka teritorijas tīrīšanas darbi turpinās joprojām. Vides aktīvisti nolēma šai lietai pievērst padziļinātu uzmanību.
“Aizbraucām uz Zilajiem kalniem vienkārši pafilmēt. Būtībā tā bija nejaušība. Palaižot dronu un ieraugot to skatu, kas mums bija priekšā, mēs bijām ļoti pārsteigti.
Sākumā mēs nesapratām, kas tas ir, jo mēs nesapratām rezervāta robežas, bet varēja redzēt, ka vienā Zilo kalnu nogāzē ir izcirtums,” stāsta Vides aktīvists Dainis Deigelis, rādot arī video kadrus.
Izanalizējot video, aktīvisti sapratuši, ka nelikumības tiek veiktas īpaši aizsargājamā teritorijā. “Manu uzmanību pievērsa fakts, kā ir veidots pats izcirtums. Tas veidots trīsstūra formā, lai nodrošinātu skata laukumu. Likās aizdomīgi, ka šis ir tā īpašnieka interesēs, kura māja atrodas uz kalna,” stāsta Deigelis.
Ar pašu “Celmiņu” saimnieku – Vitāliju Galaiski – “Vides faktiem” aprunāties neizdevās. Uzzinot, ka zvana televīzija, viņš pārtrauca sarunu.
Tikmēr pēc vides aktīvistu iesnieguma Dabas aizsardzības pārvaldei teritoriju apsekojis gan mežzinis, gan Valsts meža dienesta speciālists, arī pārvaldes inspektors. Viņi secinājuši, ka teritorijā jauna koku zāģēšana nav notikusi.
“Cilvēki vēlējās pievērst uzmanību faktam, ka ir zāģēti koki un ka ir Nacionālais parks tomēr. Un otra lieta, ka ir zāģēts nevis pirms 14 – 15 gadiem, bet gan vēl pavisam nesen. Tika minēts 3 – 4 gadi,” pastāstīja DAP vecākais valsts vides inspektors Madars Burnevics.
“Vides fakti” nolēma pārbaudīt paši savām acīm, pieaicinot arī Zilo kalnu apsaimniekotāja – Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru. “Lazdas izskatās, jā, kaut kādi trīs gadi. Bet, lai pateiktu to, ka šeit kāds ir kaut ko darījis uz aci, to es neņemos. Es pats nestrādāju tik ilgi pārvaldē, lai tādus secinājumus varētu izteikt,” saka Svilāns.
Vienlaikus viņš pamana, ka darbības Šlīteres Zilajos kalnos ir notikušas: “Ja mēs paskatāmies uz šo kļavu, šeit ir skaidri redzams – diezgan svaiga 3-4 centimetru diametrā kļavu paauga ir tikusi griezta. Lazdas, ja mēs paskatāmies, šobrīd divi metri. Ko mēs varam secināt? Ka pirms trīs, četriem, varbūt pirms pieciem gadiem kāds pa šo pamežu ir rosījies.”
Vietējie par “Celmiņu” saimnieku runā izvairīgi. Viņš esot milzīgu zemju, mežu platību saimnieks, ietekmīgs cilvēks. Daļa Dundagas puses iedzīvotāju pie viņa arī strādā.
“Pierādīt mēs nekā nevaram. Sūdzības policijā ir rakstītas, visur ir atteikumi par krimināllietas uzsākšanu, jo nav pierādījumu. (..)
Izcirst pie mājām gravu un atstāt kokus – kuram tas ir izdevīgi? Jūs no Rīgas brauksiet? Vai es tur iešu pie viņa mājas cirst?” saka kaimiņiene Diāna Pētersone.
Postažas veicējs Slīteres kalnos pie rokas nav noķerts.
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē pēc redzētā ir ierosināta iekšējā pārbaude, DAP vērsīsies arī policijā. “Tā kā šī ir nacionālā parka stingrā režīma zona, tad šeit pēc būtības vispār cilvēks atrasties nedrīkst bez īpašas atļaujas, nemaz nerunājot par saimniecisko darbību. Līdz ar to, tas ir pārkāpums ar visām no tā izrietošajām sekām. Mums droši vien jāvēršas policijā būs ar iesniegumu. Otra lieta – nākotnē šeit varētu veikt fotofiksāciju. Un ar stipri regulārāku un nopietnāku uzmanību skatīties, kas šeit notiek. Protams, kā pie katra dižkoka mēs sargu nevaram nolikt, bet pastiprinātu uzmanību pievērst, to mēs noteikti darīsim,” sola DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
