Par «Gada kukaini 2019» izraudzīts malārijas ods

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par "Gada kukaini 2019" ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipenni), informē LEB pārstāvis Voldemārs Spuņģis. 

Malārijas odi pasaulē pazīstami kā asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem. Taču mazāk zināms tas, ka tie, tāpat kā daudzi citi kukaiņi, ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri – ūdeņu attīrītāji. Pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri – zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem, stāsta Spuņģis.

Akcijas "Gada kukainis" mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst vērību klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu un to pārnesto slimību ierosinātāju ienākšanu Latvijā.

Malārijas ods mūsu valsts teritorijā ir sastopams, bet pētīts ļoti maz. Nosaucot šo odu par gada kukaini, LEB cer iegūt vairāk informācijas plašākai kukaiņa pētniecībai.

"Pagājušajā gadā mēs tā mazliet virspusēji Latvijā papētījām odus.

Malārijas ods ir konstatēts tikai trīs vietās, tās ir Vecpiebalga, Valmiera un Kolka. Bet tam patiesībā jābūt ir visur, visā Latvijā. 

Malārijas ods ir no tām trim odu sugām, kuras ziemo pagrabos, alās un tamlīdzīgi, tā kā viņu var sastapt arī tagad," teica Spuņģis.

Pētnieks uzsver, ka šī odu suga ir normāla faunas sastāvdaļa mūsu platuma grādos un tos ir grūti atšķirt no citiem Latvijā mītošiem odiem. Ja kukainis iedzeļ, tas veselībai nekaitē, jo mūsu teritorijā nav ar malāriju slimu cilvēku, no kuriem odiem būtu iespējams pārnest slimību.

Ziemojoši malārijas dzēlējodi pagrabā Līgatnē.

LEB skaidro, ka malārijas ods jeb malārijods (Anopheles maculipennis) ir dzēlējodu dzimtas "Culicidae" pārstāvis. To viegli no citām sugām atšķirt pēc pelēkā ķermeņa krāsojuma, raibajiem spārniem un īpašā sēdēšanas veida ar augsti paceltu vēderu. Kāpuri, atšķirībā no citām dzēlējodu sugām, ūdenī peld paralēli ūdens virsmai, nevis vertikāli tai. Tas tāpēc, ka kāpuriem nav īpašās elpošanas caurulītes – sifona. Dzēlējodu kāpuri ar šādiem "salmiņiem" – sifoniem elpo atmosfēras gaisu. Malārijas odam šāda sifona nav, un tam jāpieplok ūdens virsmai, lai elpotu.

Kāpuri elpo atmosfēras gaisu, tāpēc tie var dzīvot arī stipri piesārņotos ūdeņos un tos attīrīt, izēdot baktēriju un sēņu kolonijas, aļģes un vienšūnu dzīvniekus.

Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas. Malārijas ods ir kā simbols četrām Latvijā zināmajām tuvu radniecīgām malārijas odu sugām, kuras var atšķirt tikai speciālisti. Galvenās atšķirīgās pazīmes ir tēviņu kopulācijas orgāna morfoloģijā. Savukārt mātītes ir grūtāk atšķiramas, jāskatās zvīņu izvietojums un to krāsojums. Tomēr sugas visdrošāk atšķirt, izmantojot ģenētiskas metodes – genoma analīzi.

Pieaugušie dzēlējodi barojas divējādi. Mātītēm olu nobriešanai nepieciešamas olbaltumvielas, tāpēc tās ir asinssūcējas, jo asinīs ir daudz olbaltumvielu, kas noderīgas olu veidošanai. Tēviņiem savukārt nepieciešama tikai enerģija lidošanai un mātīšu meklēšanai, tāpēc labākais enerģijas avots ir nektārs, kas satur daudz cukuru. Arī mātītes izmanto šo enerģijas avotu un ir apputeksnētājas, ne tikai asinssūcējas, norāda LEB.

Mātītes barojas ar asinīm, tēviņš ar augu sulām un nektāru

"Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka asinssūcēji ir liela nelaime – veidojas niezošas pumpas, iespējama slimību ierosinātāju pārnešana. Pašlaik Latvijā nav dzēlējodu pārnesto slimību ierosinātāju, malārija tika izskausta 1950. gados.  Taču malārijas odi un arī citi asinssūcēji rūpējas par to, lai uzlabotu mūsu imūnsistēmas darbību. Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un izstrādāt nespecifisko reakciju pret svešām olbaltumvielām (šai gadījumā dzēlējodu siekalās esošajās). Varbūt tieši tāpēc vasarās mēs mazāk slimojam, jo mūsu imūnsistēma spēj nomākt vīrusus un baktērijas? Secinājums varētu būt tāds: jo vairāk kož, jo organisms labāk var pretoties nezināmām infekcijām," norāda Spuņģis. 

Pasiltinoties klimatam, Latvijā var ienākt jaunas dzēlējodu sugas, kuras var pārnest ievērojami vairāk slimību ierosinātāju. Tieši tāpēc dzēlējodus nepieciešams pastiprināti izpētīt.

Sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to var nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam www.dabasdati.lv. Tiesa, nepieciešama ļoti augstas izšķirtspējas bilde, lai noteiktu sugu. Novērojumu var nosūtīt arī uz LEB "Gada kukainis" koordinatora e-pasta adresi "[email protected]", tāpat ar LEB var sazināties arī "Facebook" lapā. Gadījumā, ja tiešām atrasts malārijas ods, LEB speciālists sazināsies, norāda Spuņģis.

LEB par 2018. gada kukaini izvēlējās jāņogu raibeni.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti