Par gada dzīvnieku izraudzīta zebiekste

Par gada dzīvnieku Dabas muzejs nosaucis zebieksti, kas bieži tiek jaukta ar savu tuvāko radinieku sermuli, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.

Zebiekste ir viens no trim pie mums sastopamajiem zīdītājiem, kura kažoks ziemā kļūst balts.              

Augumā maza, var sasniegt 20 cm garumu un 100 g svaru, bet lokana un veikla medniece ar asiem zobiem, tā īsumā var raksturot Latvijā bieži sastopamo, bet maz zināmo zebieksti. Arī zebiekstu pētniecībā joprojām ir brīvas vietas.

Zebiekstes ir aktīvas visu gadu. Specializējušās sīko grauzēju un kukaiņēdāju medībās, var sekot savam medījumam to pazemes alās.

Medī, slēpjoties augājā, ziemā – zem sniega. Spēj nomedīt par sevi trīs līdz četras reizes lielāku dzīvnieku. Savu medījumu parasti nonāvē ar kodienu pakausī. Ja nomedī vairāk, nekā var apēst, veido barības krājumus.

Visbiežāk sastopamas mežos, lauksaimniecības zemēs, upju piekrastēs, kā arī cilvēku apdzīvotās vietās. Atpūtai neizmanto pastāvīgu midzeni, bet gadījuma rakstura slēptuves: peļu alas, zaru kaudzes, tukšumus starp koku saknēm u. tml. Zebiekstes dzīves un medību teritorija ir 3–4 hektārus plaša.

Ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienai. Riests parasti notiek pavasarī un vasaras sākumā. Pēc aptuveni mēnesi ilgas grūsnības piedzimst 4–7 mazuļi. Zebiekstes klātbūtni dabā var konstatēt pēc pēdu nospiedumiem, kas visbiežāk novērojami sniegā. Pašu dzīvnieku dabā ieraudzīt ir liela veiksme.

„Zebiekstes Latvijā ir gandrīz visur, bet novērot izdodas reti. Vislabāk to var pamanīt ziemā, kad nav sniega, jo tās kažoks šajā laikā ir spoži balts.

Sniegā, ja atrod alas un pēdas, kur zvēriņš bijis virspusē, var mēģināt gaidīt. Zebiekste ir ļoti aktīva, un pastāv liela varbūtība, ka nesen apmeklētā vietā tā parādās atkal,” stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Zebiekstes tuvākais radinieks ir augumā nedaudz lielākais sermulis. Atšķirībā no zebiekstes  sermulim astes gals vienmēr ir tumšs, arī ziemā, kad tāpat kā zebiekstei tā kažoks kļūst balts.

Zebieksti no 19. janvāra varēs aplūkot gada dzīvnieka stendā Dabas muzejā, kā arī jaunajā Latvijas zīdītāju ekspozīcijā, kas tiks atklāta pavasarī. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēt zebiekstu novērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.

Zebiekste

 

Gada dzīvnieka idejas vēsture

Gada dzīvnieks ir viena no ilgāk pastāvošajām mūsdienu vides izglītības aktivitātēm Dabas muzejā. Šogad aprit 22 gadi kopš iniciatīvas pirmsākumiem 2000. gadā.

Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada simbolus. Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība nosaka gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība – gada kukaini un gada bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis u. c., turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni, Latvijas Dendrologu biedrība – gada koku, Latvijas Petroglifu centrs – gada ģeoloģisko objektu u. c. Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri, taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu „Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas fondu, citām valsts institūcijām un biedrībām.

Pēdējos gados uzmanība pievērsta dzīvnieku, pamatā zīdītāju, sugām, kuru populācija Latvijā ir stabila un sugai nav piemērots aizsardzības statuss.

Gada dzīvnieks 2000–2022

Gada dzīvnieks 2021 – pelēkais zaķis un baltais zaķis 

Gada dzīvnieks 2020 – Eirāzijas bebrs

Gada dzīvnieks 2019 – alnis

Gada dzīvnieks 2018 – parastā vāvere

Gada dzīvnieks 2017 – zutis

Gada dzīvnieks 2016 – āpsis

Gada dzīvnieks 2015 – meža cūka

Gada dzīvnieks 2014 – pelēkais vilks

Gada dzīvnieks 2013 – Eiropas purva bruņrupucis

Gada dzīvnieks 2012 – gludenā čūska

Gada dzīvnieks 2011 – Eiropas platausis

Gada dzīvnieks 2010 – ūdrs

Gada dzīvnieks 2009 – brūnais lācis

Gada dzīvnieks 2008 – pelēkais ronis

Gada dzīvnieks 2007 – smilšu krupis

Gada dzīvnieks 2006 – lidvāvere

Gada dzīvnieks 2005 – lielais susuris

Gada dzīvnieks 2004 – cūkdelfīns

Gada dzīvnieks 2003 – Eirāzijas lūsis

Gada dzīvnieks 2002 – lielais torņgliemezis

Gada dzīvnieks 2001 – ziemeļu upespērlene

Gada dzīvnieks 2000 – dižā briežvabole

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt