Par Gada bezmugurkaulnieku izvēlēta samtērce

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada bezmugurkaulnieku 2016 ir izvēlējusies samtērci, informēja biedrība. 

Šīs ērces  ir nelielas, pārsvarā sastopamas uz augsnes virskārtas vai augsnē un bieži ir spilgti sarkanā krāsā. Tās ir sastopamas gan mežos, gan arī augļu dārzos un citos biotopos. Samtērces par gada bezmugurkaulnieku izvēlētas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību neredzamajai un nepazīstamajai dzīvajai dabai mums apkārt.

Tāpat kā citām ērcēm, arī samtērcēm ir astoņas kājas, iespējams, tāpēc cilvēki tās nereti uzskata par zirnekļiem. Šīs ērces ir īpaši aktīvas saulainā, siltā laikā, kad viegli ieraugāmas uz augsnes, sūnām vai lapām. Tās nekož un nedzeļ.

Samtērces pieder pie posmkāju tipa, zirnekļveidīgo (Arachnidae) klases, ērču (Acari) apakšklases. Par samtērcēm dēvē dzimtu 'Trombidiidae'. Eiropā ir minētas 27 šīs dzimtas ģintis, bet pasaulē kopumā – vairāki tūkstoši sugu.

Šī grupa joprojām ir nepilnīgi izpētīta gan pasaulē, gan arī Latvijā. Latvijas ērču sugu sarakstā minēta viena suga 'Hirsutiella zachvatkini' (Schluger, 1948), bet varētu būt vairākas, līdz šim vēl nekonstatētas sugas. 'Hirsutiella zachvatkini'  izmērs ir aptuveni 0,2 centimetri.

Samtērcēm raksturīgas vairākas attīstības stadijas: ola – kāpurs (divas apakšstadijas) - nimfa (trīs apakšstadijas) – pieaugusi ērce. Samtērču attīstība notiek no marta līdz rudenim, kad tās sasniedz dzimumgatavību. Samtērču mātīšu uzmanības piesaistīšanai tēviņi veido būves no lapām un sīkiem zariņiem un veic savdabīgu „deju”. Ir sugas, kuras pārziemo. Kāpuru stadijā samtērces parazitē uz citiem posmkājiem, pārtiekot no to hemolimfas.

Pasaulē sastopamas arī sugas, kuru kāpuri parazitē uz citām samtērcēm. Pirmās un trešās nimfu apakšstadijas samtērces nebarojas un atrodas miera stāvoklī, bet otrās apakšstadijas nimfas ir plēsēji. Pieaugušas samtērces ir plēsēji un barojas ar daudzu sugu kukaiņiem. Tādējādi samtērcēm ir nozīmīga loma barības vielu apritē dabā.

Zinātniskajā literatūrā tiek minēts, ka tām ir nozīmīga loma agroekosistēmās tieši kaitīgo organismu skaita ierobežošanā. Samtērču sarkanā krāsa ir kā brīdinājums, ka tās nav „garšīgas”. Tām ir tikai daži dabiskie ienaidnieki.

LEB aicina šogad ziņot par samtērču novērojumiem, ievietojot informāciju dabas novērojumu portālā dabasdati.lv vai nosūtot to tieši biedrībai uz e-pastu: [email protected] vai [email protected]  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti