Par 2022. gada ģeovietu izraudzītas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas

Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" par 2022. gada ģeovietu izraudzījusies Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas, informēja biedrības vadītājs Dainis Ozols.

Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.  Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metru (m) dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas.

Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai ziemā – no ūdenskrātuves ledus. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros, skaidroja biedrībā.

Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra).

Dabas skaitīšanas laikā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi.

Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par astoņām izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.

Biedrībā paredz, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli šā pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par ģeovietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.

Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcija, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums "Spectūrisms". Tiks uzrunātas un iesaistītas arī abos krastos esošo Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt