Birztalas vīngliemezis varētu būt ievests Latvijā apmēram pirms 200 gadiem, iedzīvojies. Atradnēs tas sastopams nelielās teritorijās, nav uzskatāms par kaitēkli. Invazīvās sugas var būt dažādā veidā nonākušas Latvijas teritorijā.
Malakologu biedrība skaidro, ka tās vairāk vai mazāk ir ieguvušas kaitēkļa statusu, piemēram, Spānijas kailgliemezis, melngalvas mīkstgliemezis. Lielākā daļa Latvijā sastopamo gliemju sugu ir vietējās faunas sugas, proti, Latvijas teritorija iekļaujas to dabiskajā sugas areālā. Nelielai daļai Latvijā sastopamo sugu subfosilas gliemju čaulas atrastas pat arheoloģiskajos izrakumos, kas nenoliedzami norāda uz to piederību Latvijas faunai.
Birztalas vīngliemeža čaulas augstums ir 12–22, dažreiz līdz 28 milimetriem (mm), platums 18–25, dažreiz līdz 32 mm. Čaula ir lodveida, vītņojums konisks ar 5,5 vijumiem, šuves starp tiem samērā seklas. Čaulas ieeja ir ar lielu, brūnu lūpu (atlocītu malu), atsevišķiem eksemplāriem tā var būt gaiša vai pat balta. Čaulas pamatkrāsa ļoti variē – bāli dzeltena, zaļdzeltena, citrondzeltena, dzeltensārta, brūna ar violetu nokrāsu. Raksturīgas tumši brūnas spirāliskas joslas, kuru skaits variē no vienas līdz piecām, stāsta speciālisti.
