Smiltāju kaussēne aug smilšainās kāpās jūru un okeānu piekrastēs gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Piemērotos biotopos šī suga ir sastopama pat visai bieži, taču par tās turpmāko likteni bažas rada dabisko smilšu kāpu degradēšanās, piemēram, izplatoties invazīvajām augu sugām.
Latvijā, arī Lietuvā smiltāju kaussēne ir reti sastopama un minēto bažu dēļ – aizsargājama. Latvjā tā konstatēta vismaz pusotrā desmitā vietu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes smiltājos.
Smiltāju kaussēne pieder kaussēņu dzimtai (Pezizaceae). Tās augļķermeņi – apotēciji – sākumā ir pilnīgi iegrimuši smiltīs, tie ir lodveidīgi, 3-7 centimetrus plati. Smiltīs pie apotēcija pamatnes veidojas uz leju sašaurināta, kātiņam līdzīga struktūra, kura sastāv no smilšu graudiņiem un sēnes micēlija.
Vēlāk augļķermeņa augšējā daļa atsedzas, mala saplaisā vairākās neregulārās daivās, kas atliecas uz smiltāja virsmas, veidojot zvaigznes formas figūru. Šajā stadijā sēne atgādina tulpes ziedu – ne velti tā dažviet tiek saukta par "smilšu tulpi". Augļķermeņa iekšpuse ir brūngana, un to plānā slānī klāj aski – mikroskopiskas garenas tvertnes, kurās attīstās sēnes sporas.
Sēne aug okeānu un jūru piekrastu smiltājos kopā ar smiltāju kāpuniedri (Ammophila arenaria}. Latvijā mēdz būt novērojama vasarā (retu reizi jau maijā) un rudenī, (dažkārt pat novembra beigās).
Lai arī smiltāju kaussēne Latvijā uzieta ne vienā vien vietā un dažās atradnēs – pat ļoti lielā skaitā, tomēr ziņu par to joprojām nav pietiekami, lai precīzi novērtētu sugas izplatību un varētu sekot tās sastopamības izmaiņām.
Tāpēc dabas draugi aicināti ziņot par šīs sēnes atrašanu (pievienojot fotoattēlu) Latvijas Mikologu biedrībai uz e-pastu "[email protected]" vai arī dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv".
