Rīta Panorāma

Intervija ar Alisi Briedi

Rīta Panorāma

Postfolkloras grupas "Rikši" jaunā albuma "Trīp!" atklāšanas svētki

Intervija ar Viesturu Lārmani

Par 2020. gada dzīvotni izraudzīta parkveida pļava

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2020. gada dzīvotni izraudzījies parkveida pļavu. Par to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pavēstīja fonda pārstāvis Viesturs Lārmanis.

Pēc viņa  teiktā, parkveida pļava ir pārsteidzoša ar to, ka tur vienlaikus vērojama cilvēku darbošanās un liela dabas daudzveidība. "Parkveida pļava ir kaut kas pa vidu starp parku un mežu," klāstīja Lārmanis.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem Latvijā parkveida pļavas ir 1400 hektāru platībā, ieskaitot tās, kuras nevar pamanīt, jo ieaugušas mežā. Šādas pļavas ir pāris simtu hektāru platībā, un daļu no tām iespējams atjaunot.

LDF paziņojumā medijiem skaidro, ka parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidu augošiem lieliem un seniem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta – ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās, saglabājušies tikai 1400 hektārus parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no Latvijas teritorijas.

"Parkveida pļavas un ganības par gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds šogad izvēlējās kā simbolu tam, ka cilvēks ar savu saimniecisko darbību var uzturēt un vairot dabas daudzveidību.

Tā ir vieta, kur vienkopus pastāv izcila ainava, unikāla dabas daudzveidība un aktīva cilvēka saimnieciskā darbība. Līdz ar to parkveida pļavas ir gan stāsts par mūsu pagātni, gan iespēja meklēt atbildes ilgtspējīgam dzīvesveidam nākotnē," norādīja LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska.

LDF atzīmēja, ka pirmais, ar ko pārsteidz parkveida pļava, ir karalisks skats uz milzīgiem, izklaidus augošiem vairākus gadu simtus veciem, kupliem kokiem un krāšņām puķu pļavām zem tiem. Tā ir kā divus gadsimtus sena lauku ainavas glezna, kurā vienlaikus sajūtami vēl senāki laiki – gadu tūkstoši, kas sasaucas ar teorijām par pirmatnīgajām, seno tauru un sumbru veidotajām Eiropas zemienēm.

Parkveida pļavām un ganībām ir vismaz trīs izcilas vērtības šķautnes, tostarp rekordaugsta bioloģiskā daudzveidība. Tā kā parkveida pļavās ir gan koku un krūmu stāvs, gan zāles stāvs, tajās sastopamas divu atšķirīgu ekosistēmu – meža un pļavas savvaļas sugas. Tās papildina īpašas, tieši parkveida pļavām raksturīgas kukaiņu un ķērpju sabiedrības, kas apdzīvo skraji augošos, saules apspīdētos kokus. Tā ir ar savvaļas sugām visbagātākā dzīvotne, kāda mūsu reģionā atrodama, skaidro LDF.

Tāpat parkveida pļavām un ganībām ir kultūrvēsturiskā vērtība.  Senajos kokos vēl šodien var atrast gadsimtu senas liecības par zemnieka ikdienas gaitām – bišu dores, darbarīku izgatavošanai nozāģētu zaru vietas, saudzētas mežābeles. Tā bija vide, kas deva visu dzīvei nepieciešamo – barību mājlopiem, koksni malkai un būvēm, augus veselībai un pārtikai, vietu dravai un tīrumam

Šobrīd parkveida pļavas un ganības sākotnējā veidolā ir saglabājušās tikai nedaudzās vietās Latvijā, no kurām lielākās ir Gaujas, Pededzes un Stendes upju krastos, taču mazi mežā ieauguši fragmenti atrodami arī citviet.

Latvijā parkveida pļavas publiskai apskatei pieejamas tikai dažās vietās, piemēram, Vekšu takā Valkas pagastā, Eglones dabas takā Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Lielākā daļa no parkveida pļavām un ganībām ir sliktā stāvoklī un apdraudētas. Visaktuālākais parkveida pļavu apdraudējums Latvijā ir kādreiz kuplo klajuma koku ieaugšana mežā, kur, apkārtējo jaunāko koku nomākti, tie strauji iet bojā. Šis ir pēdējais laiks, kad seno ainavu vismaz vietām vēl ir iespējams atjaunot, norāda fondā.

Parkveida pļavas un ganības ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama dzīvotne, kas raksturīga Ziemeļeiropas reģionam. Ekoloģiski līdzīga veida īpaši aizsargājamas dzīvotnes ir sastopamas arī pārējā Eiropā.

LDF šā gada laikā aicinās uz vairākām ainavu tūrēm, kurās varēs iepazīt parkveida pļavas, kuras ikdienā nav publiski pieejamas. Tāpat LDF šobrīd atjauno vairākas parkveida pļavas Latvijā un gada gaitā iepazīstinās ar šo dzīvotņu atjaunošanas iespējām. 

LDF gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015. gadā bija bioloģiski vērtīgie zālāji, 2016. – niedrāji, 2017. – lauku sēta, 2018. – dižkoks, bet 2019. – veci vai dabiski boreāli meži.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti