Muzejā norāda, ka šī bebra svars var sasniegt 30 kilogramus, ķermeņa garums – līdz 100 centimetriem (cm), bet astes garums – līdz 35 cm. Dzīvniekam ir īsas kājas, pakaļķepas ievērojami lielākas par priekšķepām, pirkstus ietver peldplēve.
Eirāzijas bebram ir gaišbrūns līdz tumšbrūns apmatojums, kam raksturīgi rupji akotmati un bieza pavilna. Bebram ir lieli kaltveida priekšzobi. Zobi aug visu mūžu un graužot pašuzasinās. Priekšzobi ir oranžā krāsā, jo emalja satur daudz dzelzs. Sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens.
Bebrs dzīvo ar krūmiem vai mežu aizaugušu, lēni tekošu vai stāvošu ūdenstilpju piekrastēs. Nelielās upītēs būvē aizsprostus no nograuztiem kokiem. Midzeņus veido krastos izraktās alās vai pašu būvētās mājās no zariem un zemes. Dzīvnieks izvairās no upēm ar strauju tecējumu un tikai ar skujkokiem apaugušiem krastiem.
Grauzējs sastopams gan uz sauszemes, gan ūdenī. Saistīts ar konkrētu teritoriju, kuru iezīmē un aizsargā. Aktīvs visu gadu, tam raksturīgs krēslas – nakts aktivitātes ritms. Vasarā ēd piekrastes un ūdens augus, ziemā – lapu koku mizu un zarus. Veido zaru krājumus ziemai. Dzīvo ģimenēs, bet reizēm sastopami pa vienam. Bebrēni dzimst pavasarī un divus gadus dzīvo kopā ar vecākiem.
Par bebra klātbūtni dabā visuzkrītošāk liecina nograuztie koki, dambji un mājiņas. Pēdu nospiedumos nereti novērojami pakaļkāju pleznu nospiedumi, pār kuriem vērojama platās astes ievilkta sliede.
Muzejā atzīmē, ka Eirāzijas bebrs Latvijā līdz 18. gadsimtam bija plaši izplatīts dzīvnieks, bet, lai iegūtu vērtīgās kažokādas un smaržīgos dziedzerus, 19. gadsimta beigās tika iznīcināti pēdējie bebri. To skaita atjaunošanu uzsāka 1927. gadā.
Mūsdienās bebru un cilvēku intereses nereti saduras, kad dzīvnieku darbības rezultātā applūst meži un lauksaimniecības zemes.
"Gada dzīvnieks" ir viena no Latvijas Dabas muzeja aktivitātēm. Kopš akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku: cūkdelfīnam, lidvāverei, brūnajam lācim, ūdram, smilšu krupim, pelēkajam vilkam, meža cūkai, āpsim, zutim un citiem.
Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem un piedāvāt sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk par kādu konkrētu sugu. Sākotnēji nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču pēdējos gados citu savvaļas dzīvnieku sugām aktuālu notikumu dēļ vai apmeklētāju intereses dēļ pieļauti arī izņēmumi.
