„Tek lēsts, ka papīra produktu ražošanas dēļ tiek izmantoti apmēram 40-50% no visas koksnes,” stāsta Pasaules dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis. „Un tam ir milzīga ietekme uz dabiskām ekosistēmām.
Kaut arī liela daļa šobrīd pasaules mežu ir sertificēta pēc FSC sertifikācijas sistēmas ("Forest Stewardship Council") un dažnedažādas iniciatīvas tiek attīstītas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, bet vēl joprojām mēs varam teikt, ka jebkurā valstī - domājot gan Eiropu, Āziju vai Āfriku - ir lietas, kas tiek pārkāptas gan no dabas aizsardzības jautājumiem, gan no sociāliem jautājumiem.”
Jāpiebilst, ka pirmo papīru, kādu pazīstam mūsdienās, ieguva no citiem resursiem. Ķīnā 105.gadā pirms mūsu ēras papīru radīja no audumu gabaliem, veciem zvejas tīkliem, kaņepēm un Ķīnas zāles.
Savukārt lielākā daļa no Gūtenberga iespiestās Bībeles eksemplāriem bija gatavota no aitu vai kazu ādām, un bija vajadzīgs ap 300 aitu, lai nodrukātu vienu kopiju no Gūtenberga iespiestās Bībeles.
Arī mūsdienās tiek meklēti arvien jauni resursi, kā iegūt papīru. Kā stāsta Jānis Rozītis, visbiežāk papīru pārstrādā vai iegūst no niedrēm, salmiem vai kaņepēm.
Makulatūras pārstāde samazina vajadzību pēc meža kokiem. Līdz ar to koki paliek necirsti vai tos varam izmantot kā citu sortimentu, varbūt ar ilgāku mūžu, lielāku nozīmi nekā avīžu papīrs vai vienkārši biroja papīrs. Otrkārt, izmantojot makulatūru, tiek mazinātas emisijas, kas ir ļoti svarīgi tieši diskusijā par CO2 emisijām.
Un, treškārt, papīra ražošanā ir liels atkritumu un ūdens patēriņš. „Ražošanas procesā atmosfēra tiek piesārņota, ūdeni izmanto ražošanas procesā un balināšanā, kur tiek lietots hlors, un šī tehnoloģija ietekmē gan veselību, gan vidi. Vajadzētu lietot tādu papīru, kas nebūtu ražots pēc šādas tehnoloģijas,” stāsta Liepājas Universitātes docents Roberts Jūrmalietis.
Vēl viens veids, kā pasargāt dabiskos mežus, ir speciālas mežu audzētavas jeb koku plantācijas, kuras izmanto speciāli papīra ražošanai. “Protams, no vienas puses tas samazina slodzi uz dabiskajiem mežiem. No otras puses, nereti tas notiek tādā veidā, ka vispirms tur bijis pirmatnējs mežs, kas ir nocirsts, un tagad tur tiek izveidotas koku plantācijas, un tas nav īsti labi. Tas, ko tagad pasaulē dara arī mani PDF kolēģi, viņi ir izveidojuši iekšējo papīra ražotāju tīklu, viņi cenšas uzlabot kritērijus, kā strādā šie ražotāji,” turpina Jānis Rozītis.
Globālais papīra patēriņš pēdējo 50 gadu laikā ir pieaudzis sešas reizes, un ikdienā mēs izmantojam ap miljons tonnu papīra dienā. “Esam iegājuši tai saucamā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas sabiedrībā, informācijas un komunikācijas elektronizēšanā. Tad arī jautājums, vai mums tas papīrs tik daudz ir vajadzīgs?
Tad šinī gadījumā der domāt par papīru kā informācijas nesēju, kā arī par to, vai tērēt papīru iesaiņojumiem, kas raksturīgs patērētāju sabiedrībai, tātad - meklēt ceļus, kā šo papīra daudzumu samazināt,” vērtē Jūrmalietis.
Tātad nav tā, ka visa papīra ražošanai izcērt dabiskos mežus. Tiek stādīti koki arī speciāli papīra ražošanai un pārstrādā papīru. Tomēr ceļš līdz dabai nekaitīgai papīra ražošanai vēl ir tāls, un, iespējams, tāds mērķis pat ir utopisks.
