Vašingtonas konvenciju noslēdza 1973. gadā, lai turpmāk apdraudēto augu un dzīvnieku sugu savvaļas populācija neciestu nelegālas un nekontrolējamas tirdzniecības dēļ. Tā ierobežo vismaz 36 tūkstoš dzīvnieku un augu sugu tirdzniecību visā pasaulē. Latvija konvenciju ratificēja vien 1996. gada decembrī. CITES ievērošanu kontrolē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Kā stāsta DAP direktors Andrejs Svilāns, ja grib kaut ko no šīm sugām vest pāri robežām, tādā gadījumā ir jāievēro noteikta procedūra.
Pērn valstī kopumā DAP fiksējusi 42 konvencijas pārkāpumus.
Gadījums, kad turīgi cilvēki, iespējams, nelegālā veidā bija iegādājušies melno leopardu un nolēmuši, ka tieši dzīvoklis galvaspilsētā būs šādam savvaļas dzīvniekam piemērotākā mājvieta, bija viens no būtiskākajiem apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem.
Šobrīd zināms, ka dzīvnieks joprojām uzturas Rīgas Zooloģiskajā dārzā, taču kriminālprocesa ietvaros plašāka informācija par šo gadījumu sabiedrībai netiek sniegta.
Trešā daļa dzīvnieku, kas mīt Rīgas Zooloģiskajā dārzā, ir CITES aizsardzībā. Kā skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, saskaņā ar Latvijas likumiem Rīgas Zooloģiskajam dārzam ir jāuzņem dažādi valsts iestāžu konfiscētie vai arī atrastie dzīvnieki. “Ja, piemēram, pa Plakalnciemu klīst krokodils, tad ugunsdzēsēji mums ar pilnām tiesībām atved to,” stāsta Lielkalns. Zoodārza tropu mājā dzīvo arī konfiscēti baltie tīģerpitoni, kuru saimniekiem nebija nepieciešamo dokumentu, lai pierādītu skaistuļu izcelsmi.
Taču – kā eksotiskie dzīvnieki nonāk zooveikalos? “Dino Zoo” eksotisko dzīvnieku eksperte Zane Zagorska atklāj, ka tie veikalos nonāk no audzētavām, ar kurām jau ir gadiem ilgstoša sadarbība. “Dino Zoo” sadarbojas, galvenokārt, ar sertificētām Čehijas un Nīderlandes audzētavām. Ikkatrs dzīvnieks, kukainis, putns vai rāpulis mūsu valstī nonāk ar gaisa satiksmes palīdzību un tiek turēts karantīnā, dažkārt pat divus mēnešus. “Lai mēs spētu pārdot šos dzīvniekus, ir nepieciešami visi dokumenti par to, ka tas ir dzimis nebrīvē, ka ir no audzētavas. Arī cilvēks, kas iegādājas dzīvnieku, saņem dokumentus, ka dzīvnieks ir dzimis nebrīvē un ir reģistrēts,” skaidro Zagorska.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
