Ērces var būt sastopamas it visur, tai skaitā pilsētas parkos un piemājas dārzā. Ar īpašu orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem, stāsta Latvijas Dabas muzeja (LDM) entomologs Nikolajs Saviņkovs. Pēc tam ērces uzbrūk upurim.
Ja suns tiek pārmeklēts uzreiz pēc pastaigas, tad pastāv liela iespēja, ka ērce vēl nebūs piesūkusies.
Latvijā suņiem bīstamas ir trīs ērču pārnēsātas slimības, viena no tām ir babezioze, ar kuru pēdējos gados saslimst aizvien vairāk suņu. Babezioze sunim var būt nāvējoša.
Ir speciālisti, kuri uzskata, ka ērce dzīvnieku inficē piesūkšanās brīdī, ir tādi, kuri uzsver tieši pretējo, norāda Saviņkovs. Tomēr, jo ātrāk ērce tiks pamanīta un izrauta, jo lielāka iespēja, ka suns netiks inficēts.
Ērce ir jānoņem ļoti uzmanīgi, lai ērces radītais šķidrums neiekļūtu dzīvnieka ķermenī.
Grūsnas kuces nodod tālāk babēzijas vēl nedzimušajiem kucēniem. Inficēts suns, sakožot citu suni, arī var nodot slimību tālāk.
Slimības simptomi ir vispārējs vājums, paaugstināta temperatūra, drudzis, dažkārt audu dzelte, sarkanas vai oranžas krāsas urīns. Vismaz 50% gadījumu dzīvniekam ir nepieciešama asins pārliešana, jo iestājas smaga anēmija.
Latvijā nav pieejama vakcīna pret babeziozi, tāpēc vislabākā aizsardzība pret inficēšanos ir ērču kontrole. Ir pieejami dažādi aizsardzības mehānismi. Skaustā pilināmi medikamenti, aerosoli, speciāli apstrādātas kakla siksnas, kā arī iekšķīgi lietojamas tabletes.
