Nodokļu politika ir būtisks instruments, kā īstenot valsts politiku vides jomā. Taču pagaidām Latvijā tas īpaši nestrādā, tomēr, ņemot vērā Parīzes Klimata konferences iznākumus, jādomā, ka valdība būs spiesta mainīs savu politiku vides jautājumos.
No šā gada 1.janvāra akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ autogāze, kas ir videi draudzīgākais degvielas veids, un benzīns kļuvis par trīs centiem litrā dārgāks, kamēr dīzeļdegviela - tikai par vienu centu. "Mēs rēķinājām atšķirības uz vienu nobraukto kilometru, ko veic mašīna. Atšķirības starp dažādiem degvielas veidiem emisijās ir diezgan būtiskas," skaidro biedrības “Zaļa brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
"Benzīnam ir mazāka ietekme uz gaisa piesārņojumu, bet lielāka ietekme uz klimatu. Dīzeļdzinējiem ir mazākas emisijas uz vienu kilometru nekā benzīna dzinējiem, toties ir lielāka ietekme uz gaisa piesārņojumu, sīkputekļi, slāpekļa oksīda emisijas, kas būtiski ietekmē gaisa kvalitāti,"
Autogāze sanāk draudzīgāka, bet ne divreiz, jo, ar to braucot, degvielas patēriņš nesamazinās, bet nedaudz izlīdzinās ietekme uz vidi.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijai pērnā gada valdības lēmums celt akcīzes nodokli bijis pārsteigums. "Tā arī nesaņēmām no valdības atbildi uz mūsu jautājumu, kāpēc tieši šādi un ne citādāk – kāpēc viens un trīs centi, kāpēc ne citādāk. Diemžēl budžeta pieņemšanas process bija, nekomunicējot ar nevalstiskajām organizācijām," stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
"No VARAM viedokļa raugoties uz vides aspektiem, nav pārāka pareizi, ka tiek diferencētas šīs likmes. Dīzeļdegvielas izmantošana rada diezgan lielu piesārņojumu videi," norāda Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. "Mums viedokli neviens īpaši neprasīja."
Ar valdību runāt par šo jautājumu vairs nav jēgas, tā jau ir aizgājusi pa skuju taku. Tikmēr Finanšu ministrija (FM) vairās apgalvot, ka iemesls ir vienkārši valsts budžeta papildināšana par 12,5 miljoniem eiro.
"Ja atgriežamies pie ekonomikas, tad fakts ir tāds, ka naudai ilgtermiņā vērtība mainās, ko nosaka gan vispārējs cenu kāpums, gan vidējā atalgojuma kāpums un tamlīdzīgi. Mēs nevaram salīdzināt viena eiro vērtību šodien un pirms 10 gadiem. Šīs ir likmes, kas ir noteiktas eiro naudas izteiksmē. Lai nemainītu šo politiku, likmes ir jāindeksē. Es tad to nesauktu par paaugstinājumu, bet saglabāšanu esošajā līmenī," aizbildinās Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.
Lai kādas arī būtu ekonomikas teorijas, vēl var pastrīdēties, cik tās atbilst reālajai dzīvei. Tomēr ir vērts padomāt, jo ne visiem, tāpat kā valdības ministriem, šogad algas tiks palielinātas. Pieņemot, ka Latvijas iedzīvotājs nedēļā iztērē 50 litrus gāzes vai benzīna, sadārdzinājums ir 1,5 eiro nedēļā jeb 78 eiro gadā. Tāda summa šogad pazudīs no iedzīvotāju maciņiem.
Latvijā tirgotajai autogāzei nebūs lemts kļūt par līdzekli, ar kuru apturēs globālo sasilšanu, jo tā ir un paliek naftas produkts. To nevajag jaukt ar dabasgāzi, ar kādu brauc daudzi transportlīdzekļi Eiropā. Dabasgāze ir krietni videi draudzīgāka kā pie mums pieejamā autogāze.
Bet pagaidām alternatīvas nav lielas, ja zināms, ka šobrīd 75% no Latvijā patērētās degvielas sastāda tieši dīzelis. Ar autogāzi aprīkoti vien 8% mūsu transportlīdzekļu. Tas nozīmē, ka emisiju mazināšanā ir jāskatās uz pavisam citiem virzieniem.
Ar elektroauto ieviešanu pagaidām Latvijā īsti labi nesokas. Trūkst vajadzīgās infrastruktūras. Nav pietiekami daudz uzlādes punktu. Vienkāršajam cilvēkam bez valsts atbalsta to iegāde ir pārāk dārga.
Viens no risinājumiem ir attīstīt elektrisko sabiedrisko transportu – trolejbusu un vilcienu satiksmi un sekmēt cilvēku pārsēšanos tajos. Bet visu Latviju ar šo transportu nenoklāt. Risinājums transporta sektora izmešu samazināšanai ir jāmeklē kopā ar zinātniekiem. Latvieši nesēž rokas klēpī salikuši, un viņiem ir gana daudz interesantu piedāvājumu.
"Šis ir bioreaktors. Aparāts, ar kura palīdzību biomasu var pārvērst enerģijā jeb šajā gadījumā biogāzē," atklāj RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Karīna Bāliņa, piebilstot, ka biomasa ir "jebkas, kas radies no dabas. Tā var būt gan kukurūza, gan koksne, gan kūtsmēsli, notekūdeņi, dūņas vai arī tāds Latvijā neizmantots resurss kā aļģes."
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šobrīd īpašu uzmanību velta mūsu vietējo aļģu izpētei un veidam, kā no tām visefektīvāk iegūt biogāzi. "Tai ir tāds pats sastāvs kā dabasgāzei, ar ko visā Eiropā jau tiek darbināti transportlīdzekļi. Turklāt pasaules zinātnieki aizdomājušies vēl tālāk, mēģinot atrast alternatīvus enerģijas resursus," norāda Bāliņa.
"Ir pilotrūpnīcas, kur zinātnieki ir atraduši mikroorganismus, kas tiešā veidā no saules spēj ražot biodegvielu, pat apejot aļģu augšanas fāzi," piebilst RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Aiga Barisa.
Iespējams, kādreiz mēs visi savus auto darbināsim ar biogāzi vai biodīzeli, kas iegūts no rapša vai saulespuķēm. "Aprēķini rāda, ka biodīzeļdegviela ir lētāka kā dīzeļdegviela, vismaz tā bija pāris gadus atpakaļ. Tagad cenas ir izlīdzinājušās.
Bet ar biodīzeļdegvielu iegūst valsts makroekonomika – ar nodokļiem, ar nodarbinātību, ar importa samazināšanos. Tas tiek saražots no vietējiem resursiem vietējā rūpniecībā – tas ir pienesums valsts makroekonomikā," ekonomiskos ieguvumus skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
"Biogāze jau šodien ir, tas ir tikai jautājums, kā sakārtot sistēmu – neļaut izniekot to, kas ir saražots un sakārtot sistēmu, ka tas nonāk līdz patērētājam degvielas uzpildes stacijās."
Pagaidām diemžēl lielākoties par nodokļiem valdība domā tad, kad ir jāsastāda valsts budžets, un vides intereses tajā netiek ņemtas vērā. Iespējams, Parīzes klimata konferences rezultāti liks šo politiku mainīt un valsts vadītāji sapratīs efektīvākos veidus, kā var ietekmēt draudzīgāku degvielas veidu attīstīšanos un ražošanu Latvijā.
