Arī tad, ja nesportojat profesionālā līmenī, ir tomēr dažas lietas, kuras jāzina. Piemēram, dažas suņu šķirnes nav piemērotas sportiskām aktivitātēm.
Visbiežāk saimnieki kopā ar suni skrien vai brauc ar velosipēdu. Suns pie slodzes ir jāpieradina pakāpeniski. Ja sunim ir liekais svars, saimniekam jābūt jo īpaši uzmanīgam. Pirms pastiprinātas slodzes ir jāpārbauda dzīvnieka veselības stāvoklis.
Ja vēlaties ar suni skriet pavadā, tad obligāti nepieciešams iegādāties iemauktus. Kakla siksna var traumēt dzīvnieka sprandu.
Skriešanas laikā vēlams sadalīt slodzi. Sākumā dzīvnieks vienmēr gribēs skriet daudz ātrāk, tādēļ saimniekam vēlams tempu regulēt, lai dzīvnieks bez grūtībām varētu veikt visu paredzēto distanci.
Vienmēr vajadzētu būt līdz ūdenim.
Daudz grūtāk suni ir pieradināt pareizi skriet blakus velosipēdam. Apmācība notiek ar pavadu, un iemauktus var pielietot tikai tad, kad suns jau ir pilnībā apguvis skriešanu līdzās velosipēdam. Pavadai ir jābūt brīvai, nenostieptai. Tā nedrīkst žņaugt dzīvnieka kaklu, stāsta kinologs Ivo Svenni.
Pirms braukšanas ir svarīgi suni ar velosipēdu iepazīstināt. Kad suns ir apradis ar velosipēdu, var mēģināt braukt. Tikko kā suns sāk raut pavadu, ir jāapstājas. Kad suns ir nomierinājies, braukšanu var atsākt
Pavada ir stingri jātur rokā. Tā nedrīkst būt piestiprināta pie velosipēda. Trauksmes gadījumā, tā jāspēj brīvi atlaist.
Noteikti būtu jālieto aizsargaprīkojums, jo risks nokrist ir daudz lielāks nekā braucot vienam.