Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad ģimenes var pavadīt laiku kopā, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, aktuāls ir jautājums, kur atstāt mājas mīluli vai varbūt ņemt to sev līdzi. Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji stāsta, ka lielākoties ceļo ar automašīnu un četrkājaino draugu ņem sev līdzi. Daži rūpes par suni vai kaķi uztic draugiem un kaimiņiem, bet citi dzīvniekus ir pārvadājuši arī ar lidmašīnu.
“Mums iepriekšējo suni sieva atveda no Anglijas ar lidmašīnu. Atļāva viņai pat paņemt salonā, bija divi mēneši kucēnam. Bet tā nav bijis vajadzības. Mēs te ar mašīnu esam pabraukājuši,” stāsta Latvijas Radio sastaptais kungs, kurš izvedis pastaigā suni. “Tas bija mazs kucēns, tur visi dokumenti un visas potes bija kārtībā. Tas bija zelta retrīvers, viņi jau lieli izskatās jauki un smuki, maziņš vēl vairāk. Līdz ar to nebija nekādas problēmas, visi bija priecīgi paņemt viņu.”
Pašreizējo mājas mīluli līdzi uz citām zemēm gan neesot ņēmuši un pagaidām, dodoties atpūtā, par suni parūpējoties kāds cits. Vīrietis gan piebilst, meita dzīvojot Amerikā ,un viņš cer reiz meitu apciemot kopā ar četrkājaino draugu.
Lidostā „Rīga” precīzu uzskaiti par dzīvnieku pārvadājumiem neveicot, taču pēc novērojumiem varot teikt, ka pēdējo gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju interese ceļot kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši vasarā.
Lielākajā daļā gadījumu pasažieri ir pietiekoši informēti, un tur ir jāsaka viņiem paldies, ja tā var teikt, ka viņi izpēta šo informāciju pirms ceļojuma.
Atbilstoši drošības prasībām ir divi veidi, kā mājas mīluļus iespējams pārvadāt gaisa satiksmē. “Viens ir - līdzi ņemot. Maza, noteikta izmēra suņus un kaķus un vēl varbūt dažus mājdzīvniekus atbilstoši aviokompānijas noteikumiem var ņemt līdzi salonā. Obligāti ir jābūt vai nu atbilstošam krātiņam, vai atbilstošai dzīvnieku pārvadāšanas somiņai. Lielākiem mājdzīvniekiem jābūt atbilstošam krātiņam, pietiekoši lielam, stipram un ērtam mājdzīvniekam, lai nav tā, ka viņš tur ir iebāzts iekšā, ķepas un ausis tikai ārā,” norāda lidostas Virszemes apkalpošanas departamenta direktors Gints Gariņš.
Cilvēki visbiežāk par visu ir padomājuši iepriekš, un arvien retāk esot tādu gadījumu, kad pasažieri ir spiesti aizlidot, bet mīlulis paliek lidostā. Kā izvairīties no šādām situācijām, par to zina stāstīt Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta pārstāve Iveta Zemniece: “Ir jārēķinās ar to, ka mīļdzīvniekam, lolojumdzīvniekam, kas ir suns, kaķis, sesks, ir ļoti svarīgi būt identificētam, dzīvnieka identifikācija ir viņa mikročips. Protams, pēc mikročipa ievadīšanas viņam ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu."
Pārvietojoties Eiropas Savienībā, dzīvniekam jābūt derīgai pasei. Daudz sarežģītāka ir ceļošana uz trešajām valstīm, no kurām atgriežoties, nepieciešams veikt asins analīzes un gaidīt pārejas periodu, kas ilgst trīs mēnešus. Tas attiecas uz ceļotājiem Turcijā, Ukrainā un citviet. Bieži cilvēki ar šādu scenāriju nerēķinoties un sekas varot būt visai bēdīgas.
“Protams, ja saimnieks nav gatavs uz šādiem materiāliem izdevumiem vai viņam liekas, ka prasības viņš nevar izpildīt, tad ar saimnieka piekrišanu pēdējā iespēja ir šo dzīvnieku iemidzināt. Un tad gala iznākums ir pavisam bēdīgs, tāpēc ir prieks, ka tas jautājums atkal ir aktualizējies,” saka Zemniece.
Vēl jāpiebilst, ka bez iepriekš minētajiem aspektiem papildu prasības ir arī Lielbritānijai, Somijai, Īrijai un Maltai, uz kurām dodoties, dzīvniekam jāveic attārpošana.
