Stāsti

Žurnāli piedzīvo renesansi un meklē veidus, kā sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām

Stāsti

750 Latvijas un diasporas skolotāju izmanto mācību materiālu "Kino skolās"

Ozolu kalšanu pētīs pavasarī

Ozolu nokalšanas iemeslus pētīs pavasarī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēdējos gados parādījušās arvien jaunas – maz pētītas koku slimības, secina Valsts augu aizsardzības dienests. Lai arī nav ziņu par rudenī Latvijā konstatēto ozolu kalšanas slimības izplatību, dienesti pavasarī plāno dalīt sagatavotos informatīvos materiālus un meža īpašnieku apsekošanas anketas, lai apzinātu situāciju. Kamēr pētījums vēl nav veikts, Valsts meža dienests iesaka aizdomīgos kokus neaiztikt, bet par tiem ziņot dienesta speciālistiem.

Par pērnruden pirmo reizi Latvijā konstatētās akūtās ozolu kalšanas slimību Valsts augu aizsardzības dienests līdz šim saņēmis daudzus interesentu zvanus. Pagaidām laboratoriski slimība apstiprināta tikai trijiem kokiem un par plašu izplatību nav ziņu. Tiesa, slimības pazīmes šobrīd dabā nav saredzamas, jo ir jāsagaida pavasaris, visticamāk, marts, taču dienests līdz februāra beigām sola izplatīt arī sīkāku informāciju par to, kā mežu īpašniekiem ozolu kalšanu atpazīt. Par ozolu slimības simptomiem stāsta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma:

''Pirmais, ko redzam, ir tumša, lipīga eksudāta izdalīšanās no ozola stumbra. Izdalās pa mazām vertikālām plaisām, tās vērojamas 1-2 metru augstumā, ja ir liela infekcija, tad arī koka lapotnē. 

Vasaras periodā iestājas tāds kā miers, nākošān eksudāta izdalīšanās notiek oktobrī, novembrī.''

Skaidri slimības izplatības iemesli zinātniekiem vēl nav zināmi. Slimība jau kādu laiku ir atkūta Lielbritānijā, par simptomiem aizdomas minētas arī Austrijā, Vācijā, Polijā un citviet, taču ozolu slimības ierosinātāji ir vairākas maz pētītas, jaunas baktērijas. Dienesta eksperte secina, ka kopumā pēdējo gadu tendence rāda aizvien vairāk koku slimību:

''Baktērijas ir jaunas, tās ir jaunas sugas. Pirms pāris gadiem tādas atradām arī uz kastaņiem, alkšņiem. Varbūt tas saistīts ar klimata izmaiņām, tā uzskata daudzi zinātnieki, - sausums, siltāks varbūt paliek.''

Valsts meža dienesta mežu aizsardzības jautājumu speciālists Oskars Zaļkalns skaidro, ka dienesta inspektori arī paši vairāk pievērš uzmanību ozoliem, apsekojot kādas teritorijas. Tāpat mežu īpašnieki ir teikuši par kalstošiem ozoliem, bet iemeslus vairāk varēs pētīt pavasarī. Koksne no šīs slimības pilnībā neaiziet bojā, taču kvalitāte pasliktinās.

''Uz pavasara pusi tiks dotas rekomendācijas, jo viss [sliktums] notiek zem koka mizas. Pašlaik iesakām nezāģēt, jo ar skaidām un instrumentiem, iespējams, var baktērijas iznēsāt plašākā teritorijā. Ja arī nokaltīs, vēlāk būs izmantojama kā sausā koksne,'' saka Zaļkalns.

Pašlaik pieejamo informāciju par ozolu kalšanas slimību var izlasīt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā un, ja mežā konstatētas minētās pazīmes ozolu slimībai, iedzīvotāji var ziņot meža dienestam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti