- Ir pienācis putnu rudens migrācijas kulminācija, pastāstiet nedaudz - ko patlaban dabā varam novērot, kādas putnu sugas vēl ir redzamas?
- Virknei sugu migrācija ir beigusies, tās no Latvijas jau ir prom un turpina savu ceļu virs Eiropas dienvidu daļas vai Āfrikas. Jau augustā svīre un mazais svilpis aizlido prom. Šobrīd teju ik dienu varam redzēt zosu pārlidojumus, un viņas īpaši labi var apskatīt šeit, Ķemeru apkārtnē, kur tās dienas laikā barojas uz laukiem un vakaros lido Ķemeru tīrelī nakšņot.
Ja ir interese, var doties šovakar uz Ķemeru tīreļa laipu un varbūt izdosies redzēt zosu barus, kas dodas nakšņot purvā. Otra putnu suga, kas arvien labi novērojama, ir dzērves, kuras arī var lielos baros novērot uz laukiem vai saklausīt.
- Vai šogad novērotas kādas īpatnības, piemēram, laika nobīdes putnu migrācijā?
- Es teiktu ka šis ir normāls rudens, bez kādām ekstrēmām novirzēm, taču ir sugas, kas nemigrē tālu projām, tās, ievelkoties siltam rudenim, Latvijā var uzturēties līdz pat pirmajam sniegam. Tās ir zosis, dzērves, arī ķīvītes, dzeltenie tārtiņi, mājas strazdi.
- Šogad, šķiet, īpaša uzmanība pievērsta putnu vērošanas videokamerām un tiešsaistēm no tām dabas datu portālā. Kas tad ir tie galvenie secinājumi šajā sezonā, kas ligzdās novērots?
- Šogad portālā dabasdati.lv bija iespēja vērot vairāk ligzdu – jūras ērglis, melnais stārķis, zivju ērglis, lielais dumpis, kā arī ļoti īsu laiku kamera darbojās pie vistu vanaga ligzdas Rīgā. Bet šī bija ļoti interesanta sezona no vairākiem aspektiem. Mums teju visās ligzdās izvilktas pilnas loterijas biļetes gandrīz visu ligzdu gadījumā, jo, pieliekot kameru pie ligzdas, mēs nekad nevaram garantēt, ka šie putni tur ligzdos. Un visās ligzdās tas notika, izņemot vistu vanagu, kas bija nepieaudzis tēviņš, un ir pamats domāt, ka tieši viņa ligzdošanas pieredzes trūkums noveda pie nesekmīgas ligzdošanas. Šogad izmantojām jaunas tehnoloģijas un tiešsaiste bija augstā kvalitāte, izņemot dažus pārrāvuma brīžus.
Kopumā ligzdu vērošanā redzējām ļoti pārsteidzošas lietas, piemēram, jūras ērgļa ligzda visā pasaulē tika skatīta 7 miljonus reižu, un tur novērojām, kā pavasarī vārnas darbošanās rezultātā tika izēsta viena ola un otra uz vienu stundu tika atstāta neapsegta. Mēs jau bijām gandrīz droši, ka tur nekas tad neizšķilsies, taču cālis izšķīlās un jau veiksmīgi ligzdu arī atstājis, visticamāk, devies savā pirmajā tālajā klejojumā.
Tad interesanti notikumi bija arī melnā stārķa ligzdā. Stārķi savā ligzdā ieradās ļoti agri, sadēja četras olas, bet sezonas gaitā divas olas no ligzdas tika izmestas, jo tur ieradās nepieaudzis jūras ērglis, kurš tās olas mēģināja izēst, bet, spriežot pēc tā, kā viņš to darīja, viņam nebija pieredzes ar tādu barību. Viņš burtiski tur ķēpājās. Viņš tās olas mēģināja sadauzīt ligzdā, tad viņš viņas iznesa ārā no ligzdas uz blakus zara un tad centās tās pārņemt no knābja nagos, bet tās izkrita un viņš meta mieru. Mēs baidījāmies, ka ērglis varētu atgriezties šajā ligzdā, kad tur būs jau mazuļi un tad situācija būtu pavisam cita. Taču tas nenotika, un galu galā divi jaunie melnie stārķi ir ligzdu jau atstājuši, vienam no tiem Māris Strazds arī uzlika raidītāju, un šī putna gaitām arī var sekot internetā.
- Ar kādām sajūtām šos procesus vēro paši ornitologi, vai tas arī ir grūts process šajos bīstamajos brīžos vai tomēr uztver to kā parastu dabas procesu?
- Tās sajūtas neapšaubāmi ir duālas, jo kameru būvēšanā ieguldīts milzu smags darbs un, ja jāskatās datora ekrānā, kā vārna saimnieko ērgļa ligzdā, tad tajā brīdī viss karājas mata galā, jo ir skaidrs, ka pēc vēl viena sitiena ar knābi viss pavasara darbs būs vējā. Protams, ka mēs to vērojām ar aizturētu elpu un šajā gadījumā mums bija milzu atvieglojums, olām paliekot ligzdās. Jo tas mums dod iespēju turpināt sekot putnu sugām.
- Kā paši secināt no šī ligzdu projekta - vai ir sajūta, ka tas kaut kā izglīto sabiedrību, rada interesi par putniem, vai viņi uzdod jautājumus un ir atgriezeniskā saite no šiem ligzdu vērotājiem?
- Vērtība ir tajā, ka sezonu varēja vērot sezonas garumā, jo pērn, piemēram, jūras ērgļa ligzdā bija ilgstoši pārraižu pārrāvumi un melnie ekrāni bieži, kas nozīmē, ka daudzi cilvēki atmeta vērošanai ar roku. Savukārt par to, vai mainījusies cilvēku attieksme - es domāju, ka noteikti.
Tie cilvēki, kas raksta komentārus forumā, kļūst arvien izglītotāki un domāju, tie rūdītākie skatītāji dažs labs pat zina vairāk par putnu uzvedības niansēm nekā kādi pētnieki, jo ir vairāk laika to vērot ekrānos, nekā pašiem ornitologiem.
- Vai putnu ligzdu video kameru un tiešraižu projektu plānots turpināt arī nākamgad?
- Mēs pavisam noteikti vēlamies to turpināt un vismaz dažas kameras pie ligzdām būs, bet lielu skaitu nevaram nodrošināt, nav tādas kapacitātes, un tas nav arī lēti. Bet domāju, ka vismaz trīs kameras būs, varbūt būs arī pie kādas jaunas putnu sugas, kā šogad bijām pielikuši kameru pie lielā dumpja ligzdas, kas bija liels pārsteigums arī mums pašiem. (..) Pašu putnu redz ļoti reti, jo tas ligzdo niedrēs un nav pieejams. Šogad varējām vērot fantastiskus skatus, kādā veidā dumpju māte barojas, sēžot uz ligzdas, jo dumpju pāri ir daļēji poligāmi, kas nozīmē, ka tēviņš mātīti nebaro, kamēr viņa perē, un tad ir jautājums, kā viņa ar to tiek galā. Izrādās, ka dumpene uzbūvē ligzdu niedrājā, bet tur, kur apakšā ir sekls ūdens, un barojas, sēžot uz olām, medī zivtiņas no ligzdas malas. (..) Tāpēc, ja būs iespējas, noteikti ņemsim klāt arī turpmāk jaunas sugas.
- Šajās brīvdienās norit Eiropas putnu vērošanas dienas, tostarp arī visā Latvija. Kas plānots šeit, Ķemeros?
- Šodien notiks divas ekskursijas, kurās dosimies ar autobusu uz tradicionālām putnu vērošanas vietām šajā apkārtnē - Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām. Paralēli sestdien būs arī ornitologs, kurš uzturēsies Kaņierī - Riekstu pussalas tornī - un tur dienas garumā cilvēkiem ir iespēja doties un vērot putnus. Vēl tepat Ķemeru meža mājā notiks radošās darbnīcas, kuru laikā varēs darināt putnu barotavas no otrreiz izmantojamiem materiāliem, un būs arī darbnīca, kuras laikā putnus varēs gatavot no māla.
- Kādi ir ornitologu ieteikumi putnu vērošanai rudens migrācijas laikā un arī ieteikumi, kā vērot saudzīgi, lai putnus netraucētu?
- Runājot par vietām, tad domāju, ka labākais padoms būs izmantot vietni putni.lv un atrast karti, kur atzīmētas katram tuvākās putnu vērošanas vietas. Turklāt tur ir arī padomi, kā putnus vērot ētiski.
Vērojot putnus, jāatceras, ka putnu labsajūta ir pirmajā vietā, un tas, piemēram, nozīmē, ka, redzot uz lauka zosu baru, tas jāvēro labāk no ceļa, nevis jāiet pār lauku putniem klāt.
Protams, putnu vērošana mums sagādā prieku un ļauj izglītoties, bet tas nekad nedrīkst notikt uz putnu rēķina.
