“Ja dodam tikai speķi, tad zinām, ka tur būs zīlītes, dzilnīši, kāds dzenis var atlidot. Dižraibais noteikti būs, šad tad nāk arī pelēkā dzilna un arī vidējais dzenis. Ja barojam ar sēklām, tad būs vismaz piecas zīlīšu sugas, arī sarkankrūtīši jeb svilpji, kā viņus zinātniski sauc, dižknābji var būt, tāpat zaļžubītes, ķivuļi,” uzskaitīja Boiko.
Ornitologs norādīja, ka putniem vislabāk dot tieši melnās saulespuķu sēklas, jo tām ir augstāks tauku saturs nekā raibajām. Tāpat var dot grūbas, prosu, linsēklas, miežu putraimus, kaltētus augļus vai ogas, piemēram, rozīnes, arī ābolus.
“Maizi nekādā gadījumā nedodam, jo tā ir enerģētiski mazvērtīga,” uzsvēra Boiko.
Svarīgi ir atcerēties, ka barotavā nedrīkst likt sālītu barību – no tās putns var aiziet bojā.
Tāpat jāsaprot, ka putnu barošana vairāk ir pašu cilvēku priekam, lai izrādītu rūpes un arī tuvāk varētu apskatīt dažādās putnu sugas. Bez piebarošanas putni tik un tā izdzīvos, jo dosies meklēt ēdienu citur. Taču, ja putniņus sāk barot, tad tas ir jādara līdz pat pavasarim.
