Pēc tam, kad Latvijas Dabas fonda tiešraidē redzamajā jūras ērgļu Raimja un Mildas ligzdā Durbē bija iesākusies cerīga sezona ar trim izdētām olām, tēviņš marta beigās pazuda un ģimenes mītnē vairs neatgriezās.
Kādu laiku izmisīgi, taču bez rezultāta saukdama savu ilggadējo partneri Raimi, Milda ligzdu ar olām sāka periodiski pamest, lai dotos barības meklējumos. Pāris nedēļas pēc Raimja bezvēsts pazušanas notika pārsteidzošs pavērsiens – ligzdā iemājoja un olas sāka sildīt jauns jūras ērgļu tēviņš, kam tiešraides vērotāji iedevuši pagaidu vārdu Čips.
“Durbes ligzda mūs nebeidz pārsteigt. Šis tiešām ir ļoti negaidīts pavērsiens.
Normāli dabā šādās situācijās drīzāk tēviņš strādā pie tā, lai iepriekšējā tēviņa sagādātais dējums iet bojā, nevis lai izšķiltos mazuļi, kurus jaunajam tēviņam potenciāli vajadzētu barot,” notikumus komentēja ornitologs Ķuze.
Taču par pilnībā neizskaidrojamu šo situāciju arī gluži dēvēt nevar, sacīja Ķuze: jūras ērgļu populācijā diezgan liela daļa no ērgļiem ir neligzdotāji – putni, kas fiziski ir sasnieguši ligzdošanas vecumu un ir gatavi vairoties, bet kaut kādu iemeslu dēļ neligzdo.
“Kā rāda mūsu pētījumi, ar satelītraidītāju izsekojot putnus, jūras ērglis, kurš varētu sākt ligzdot jau piecu gadu vecumā, pirmo reizi to dara astoņu gadu vecumā. Tas nozīmē, ka trīs gadus tas meklē teritoriju un partneri, konfliktējot ar citiem putniem. Šādi neligzdojoši putni var uzkulties svešās ligzdās, ko mēs redzam arī šeit. Tēviņš un mātīte var dzīvoties tādā ligzdā un “spēlēt ģimeni” – krāmēt zariņus, piekārtot ligzdu, pat nest zariņus un pāroties, bet ligzdošana tur nenotiek. Tas, ko mēs redzam, drīzāk ir "ģimenes spēlēšana",” norādīja Ķuze.
Olu perēšana, iespējams, norāda uz nopietnākiem Čipa nolūkiem, taču principiālais pavērsiens būs tad, ja viņš sāks arī barot Mildu.
“Šobrīd viņš ligzdu sargā, ir sācis perēšanu, bet līdz šim neesam redzējuši, ka viņš atnestu barību. Ja viņš barību nenesīs, tad sekmīga ligzdošana ir ļoti maz ticama. Arī šobrīd šī iespēja ir maza, jo mēs nezinām, kas noticis ar olām. Tās ilgstoši ir atstātas bez pieskatīšanas – ilgākais periods bija ap piecām stundām, turklāt ļoti vēsā laikā,” sacīja ornitologs.
Komentējot to, ka Milda ligzdu sākusi pamest uz diezgan ilgiem periodiem, Ķuze teica, ka tas nav nekas neparasts: “Mātīti rīkoties šobrīd spiež divi instinkti: vairošanās, kas liek sēdēt uz olām un perēt, un pašsaglabāšanās instinkts – viņa to nevar darīt ilgstoši, ja nav ēdusi. Tas bija tikai laika jautājums, kad viņa sāks atstāt ligzdu, lai dotos barības meklējumos.”
Ja vien tuvumā nav viegli iegūstama barība, medības Mildai var prasīt daudz laika. Īpaši grūti tas var būt vējainā laikā, kad ūdens ir viļņains un zivis varētu būt sarežģītāk notvert – tad barības meklēšana var prasīt arī vairākas stundas.
Mildas prombūtnes periodi ir bieži – tas, iespējams norāda, ka mātīte sāk pierast pie domas, ka šī sezona varētu nebūt sekmīga. “Līdz ar to olas vairs neperē tik atbildīgi, kā tas būtu normālos apstākļos,” teica ornitologs.
Vai Čips sāks sagādāt barību Mildai, rādīs laiks. Ornitologs Ķuze nevēlējās spekulēt, jo to ietekmēs daudz dažādu apstākļu.
