Iedzīvotāju ziņojumiem ir nozīme
Putnu vērošana pļavās, mežos vai pie ūdenstilpēm – daļai iedzīvotāju ziņošana par saviem novērojumiem ir kļuvusi pat par vaļasprieku. Putnu vērošana ir svarīga “dabas aizsardzībai, jo parāda šo sugu atradnes. Tad, izstrādājot dabas aizsardzības plānus un novērtējot kādas attīstības ieceres, var izvērtēt, vai šajā vietā ir sastopamas aizsargājamas sugas,” norādīja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve, dabas datu projekta vadītāja Ilze Priedniece.
“Iedzīvotāju iesniegtie ziņojumi portālā dabasdati.lv ir patiešām ļoti vērtīgi, jo šie dati par aizsargājamām sugām nonāk dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Mums pašiem nav tādas kapacitātes apsekot visu Latviju,”
pauda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Sintija Martinsone.
Novērojumu portāla pārstāve Ilze Priedniece stāstīja – līdz šim portālā dabasdati.lv iesniegti vairāk nekā viens miljons ziņojumu un aptuveni 90% no tiem ir par putniem.
“Katru mēnesi ziņo kādi 900 cilvēki, portālā ir reģistrējušies daudz vairāk – ap 7000, bet daļa skatās tikai citu novērotāju ziņojumus,” pastāstīja Ilze Priedniece.
Būt daļai no Sarkanās grāmatas tapšanas procesa
Latvijas Ornitoloģijas biedrībā skaidroja – iedzīvotāju iesniegtā informācija papildina profesionāļu novērojumus un speciālistu sistemātisko putnu uzskaites rezultātus.
“Viena nesen izdota grāmata, kurā esam apkopojuši ligzdojošo putnu novērojumus, un šī grāmata ir svarīga, jo lielāko daļu informācijas ir savākuši cilvēki, kuri nav profesionāli ornitologi. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti un citiem partneriem tiek īstenots projekts, kura rezultātā tiks pārstrādāta Sarkanā grāmata,” sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Novērojumiem var būt tūlītējs efekts
Ornitologs Viesturs Ķerus atzina – iedzīvotāju iesniegtie dati ir ietekmējuši arī mežu un lauku apsaimniekošanas politiku, kā arī aizsargājamo teritoriju tīklu Latvijā.
“Ja mēs runājam par to, kā ietekmē vietējo iedzīvotāju novērojumi to, kas notiek mežā vai dabā, tad mēs varam runāt par tūlītēju efektu.
Ja iedzīvotāji ziņo par atrastu melnā stārķa ligzdu, tad ierosina mikroliegumu, ja Valsts meža dienests tam piekrīt,” uzsvēra Viesturs Ķerus.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldē norādīja, ka informācija datubāzē “Ozols”, kur arī nonāk daļa šo ziņojumu, dažkārt noder ciršanas atļauju izsniegšanai. No iedzīvotājiem gūtā informācija nonāk pie dažādām organizācijām, un, tā kā daļu no datiem iesniedz cilvēki, kuriem ir maz zināšanu par putnu pasauli, to nākas vairākkārt arī pārbaudīt.
“Pirmais filtrs ir paši “dabasdati”, kas cenšas novērtēt, vai novērojums ir patiess. Kad dati ir nonākuši pie mums un ir kāda situācija, kad ir jāpieņem nopietns lēmums, piemēram, jāierobežo privātā īpašnieka intereses, tad mēs izvērtējam to,” sacīja Sintija Martinsone.
Svarīgi norādīt novērojuma fiksēšanas vietu
Dabas datu projektā iesaistītie piebilst – arī neatpazītas sugas drīkst iesniegt, tās fotografējot, ierakstot to balsis un portālā atzīmējot kā nezināmu.
Sevišķi svarīgi pētniecībai ir zināt konkrētu atrašanās vietu, kur putns ir manīts, tamdēļ aicina izmantot mobilo lietotni, tādējādi koordinātes iesniedzot precīzi un automatizēti.
