Zināmais nezināmajā

Pētnieks: Līdz 2100. gadam varētu izzust puse vai pat 90% no visām pasaules 6000 valodām

Zināmais nezināmajā

Pirmsklīniskie pētījumi - orgāni uz čipa un laboratoriju peles

Ūpis - Latvijas lielākais pūčveidīgais putns

Ornitologs: Grūti pateikt, cik tieši ūpju ir palicis – viņi var atsaukties vai neatsaukties atkarībā no garastāvokļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ūpju populācija Latvijā šobrīd ir kritiski maza, maksimums 20 pāru. Lai palīdzētu tiem ligzdot, kā arī rastu iespēju noteikt konkrētu ūpju skaitu, jau kopš 2017. gada Latvijā tiek uzstādītas mākslīgas ūpju ligzdas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja ūpju pētnieks, ornitologs Pēteris Daknis un ūpju ligzdu meistars Juris Beitiņš. Speciālisti gan norādīja, ka ūpju uzskaiti traucē putnu garastāvokļa svārstības.

Ūpis ir Latvijas lielākais pūčveidīgais putns, taču varbūtība to sastapt dabā ir maza, lai neteiktu – neiespējama. 

"Tie, kas zina, kur ūpji ligzdo, un prot atpazīt to balsi, tiem tas varētu izdoties, taču tā populācija, kas mums šobrīd ir, ir ļoti kritiski maza, es teiktu – maksimums 20 pāru," atzina Daknis. 

Konkrētu putnu skaitu gan ir visai grūti aprēķināt, jo pat pētniekiem ūpjus konstatēt ir visai grūti. 

"Tas, kā notiek pūču uzskaites, parasti ir, atskaņojot pūces balsi mežā, un parasti pūces atsaucas uz šo balsi. Bet ūpjiem savukārt ir tā, ka tas ir pilnīgi atkarīgs no garastāvokļa vai laikapstākļiem un tā tālāk – viņi var atsaukties, var neatsaukties. Biežāk pat var neatsaukties. Tā kā tāpēc ir grūti pateikt, cik tieši ir šo putnu atlicis," stāstīja Daknis. 

"Ticamāka konstatēšanas iespēja ir atrast barības atliekas, atrast ligzdu. Tāpēc nepieciešams uzstādīt mākslīgās ligzdas lielā skaitā, lai potenciāli visi ūpji, kas mums ir, tās atrastu. Tā kā mēs zinām, kur esam uzstādījuši mākslīgās ligzdas, tās katru gadu tiek apsekotas. Tad arī mēs varam vieglāk pateikt, kāds ir populācijas apmērs," viņš skaidroja. 

Vienlaikus pētnieks atzina, ka nebūs tā, ka visi ūpji šajās ligzdās ligzdos – būs populācijas daļa, kas turpinās ligzdot uz zemes. Turklāt arī apdzīvotās ligzdās nav viegli noteikt to, cik daudz putnu tajās uzturas, jo gadās, ka ūpji dzīvo vieni paši. 

"Ūpju teritorijās tie statusi ir dažādi. Var būt, ka teritoriju tur vientuļš tēviņš, jo diezgan bieži viņiem nav viegli atrast partneri. Par tām mēs zinām, jo tēviņi dzied. Iespējams, par vientuļajām mātītēm mēs zinām mazāk," atzina Daknis. 

Taču parastais kritērijs tam, lai noteiktu, cik ūpju uzturas mākslīgajā ligzdā, ir ligzdošanas sekmes – ja ligzdā parādās cāļi, skaidrs, ka tur mitinās ūpju pāris. 

"Ūpis ir liels putns un plēsīgs putns, līdz ar to tas ir nopietns process. Kā beigās izrādījās, ūpis ir diezgan slinks putns, pats neko darīt negrib, tā kā mēs tur ļoti čubināmies ar viņiem un maksimāli mēģinām izveidot tādas ligzdas, lai šie putni tajās varētu pēc iespējas vairāk ligzdot," stāstīja Beitiņš. 

Šobrīd ūpju ligzdas gatavo no 200 litru metāla mucām, tās pārgriežot gareniski vai horizontāli. 

"2017. gadā uzlikām vienā zināmā teritorijā tādu ūpju ligzdu, nākamajā sezonā nekas tur vēl nenotika, bet jau aiznākamajā ūpji to bija ieņēmuši, atzinuši par labu esam, un tad pēc tam četras sezonas no vietas tajā ligzdoja. Tā mēs nolēmām, ka šis ir dizains, kas der, ko var uzstādīt masveidā," stāstīja Daknis. 

"Tā nav tikai pārzāģēšana uz pusēm. Ūpim jānodrošina arī, lai būtu droši, lai nebūtu asas malas, lai tiktu novadīts ūdens. Darām visu iespējamo, lai viņš nesavainotos. Taisām arī koka apmalītes un rāmi, lai ligzda ir stabilāka," piebilda Beitiņš. 

Lai ūpji netiktu viegli pamanīti, ligzdas tiek krāsotas neitrālos toņos un uzstādītas kokā vismaz piecu metru augstumā, kā arī ūpju ērtībām piepildītas ar dabiskiem meža materiāliem. 

Dabiskos apstākļos ūpji ligzdo uz zemes, taču šādas ligzdošanas sekmes nav pārāk labas, un ūpju cālēni bieži neizdzīvo. Latvijā ligzdošana bija sastopama arī smilšakmens atsegumos, Gaujas Nacionālajā parkā bija pat atsevišķa populācija, kas ligzdoja atsegumos, taču, kopš tie kļuvuši par tūrisma objektiem, šis ligzdošanas veids praktiski zudis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti