ĪSUMĀ:
- Ornitoloģijas biedrība: Vilku kalna–Krievkalnu mežā sastopams daudz īpaši aizsargājamu meža biotopu.
- Meža masīvā identificētas vairāku sugu aizsardzībai prioritāras teritorijas.
- Vietējie iedzīvotāji vērsušies DAP, lai šeit noteiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.
- Arī LOB aicina DAP un vides ministriju nekavēties ar šīs teritorijas iekļaušanu aizsargātajā sarakstā.
- DAP negrasās uzreiz ierobežot LVM darbības; situācijas izvērtēšanas process var prasīt pāris gadus.
- Dabas aizstāvji sākuši sarunas ar LVM par teritorijas apsaimniekošanu.
LOB norādīja, ka Vilku kalna–Krievkalnu mežā sastopams daudz īpaši aizsargājamu meža biotopu, turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apstiprinātajos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos meža masīvā identificētas vairāku sugu aizsardzībai prioritāras teritorijas.
Tāpēc vietējie iedzīvotāji vērsušies DAP, lai šeit noteiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.
Savukārt LVM, kas apsaimnieko teritorijā esošos valsts mežus, veic kailcirtes īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēs, atzīmēja LOB.
LOB biedrs un Dobeles novada iedzīvotājs Valdis Lukjanovs norādīja: "Vilku kalna–Krievkalnu mežs ir ne tikai dabas vērtību koncentrācijas vieta, bet arī nozīmīga rekreācijas teritorija gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī iebraucējiem. Šī iemesla dēļ esam aicinājuši LVM šo teritoriju apsaimniekot saudzīgāk, ar nekailciršu mežsaimniecības paņēmieniem, izvairoties no kailcirtēm. Lai šajā teritorijā nodibinātu dabas parku, esam vērsušies ar oficiālu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē, taču dabas parka izveidošanas process nav ātrs. LVM to diemžēl izmanto un pretēji mūsu aicinājumam plāno un izcērt kailcirtēs vecas, ainaviskas mežaudzes īpaši aizsargājamām sugām piemērotās dzīvotnēs, kuras, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, šajā situācijā vajadzētu saglabāt un saudzēt."
Biedrība pēc DAP uzdevuma izstrādājusi pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānus, ko VARAM apstiprinājusi attiecīgi 2020. un 2021. gadā. Šajos plānos identificētas teritorijas, kas būtu prioritāri aizsargājamas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu populāciju saglabāšanu.
LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norādīja: "Šajā mežu masīvā pārklājas vairāku aizsargājamu un apdraudētu sugu saglabāšanai īpaši svarīgas teritorijas. LVM šī informācija ir pieejama, un tas nozīmē, ka aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšana ir apzināti pieņemts lēmums. Jāatzīmē arī, ka pirms vairākiem gadiem LVM Zemgales reģionā, kur atrodas Vilku kalna–Krievkalnu mežs, atteicās no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikāta "FSC", kas jau tolaik vides organizācijām radīja bažas, ka varētu netikt īstenoti ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principi."
LAB aicina VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldi nekavēties ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla paplašināšanu, ietverot tajā arī Vilku kalna–Krievkalnu mežu.
Tāpat LOB uzskata, ka valsts mežu apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būtu jāuztic kompetentajai iestādei – DAP, nevis komercuzņēmumam – LVM.
Savukārt DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode Latvijas Radio intervijā norādīja, ka pārvalde ir saņēmusi iesniegumus par meža masīva iekļaušanu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sastāvā.
Taču DAP pārstāve uzsvēra, ka uz šo situāciju "jāskatās kompleksāk" un automātiski uzlikt liegumu Vilku kalna–Krievkalnu mežā nav pareizi, sakot: "Uzreiz kaut ko aizliegt nav pamatoti."
Strode sacīja, ka iesniegumu un situācijas izvērtēšanas un atrisināšanas process noteikti nav izdarāms dažu mēnešu vai pusgada laikā, bet, visticamāk, "pāris gadu" laikā. DAP esot sācis sarunas ar LVM, lai meklētu risinājumus šīs teritorijas apsaimniekošanai, atzīmēja Strode.
