"Mēs dzirdam cīruļus un, ja labi pameklēsim, mēs noteikti pamanīsim arī kādu ķīvīti vai kādus meža strazdu barus uz zemes,” dabas skaņās ieklāusās ornitologs Jānis Ķuze.
Drīz vien galvām pāri pārlido ziemeļu gulbju bars, kuri no siltākām zemēm atgriežas mājās. Kādā laukā, kur izveidojusies liela ūdens peļķe, atpūsties nolaidušies jau minētie gulbji, bet tiem aiz muguras tālumā rosās dzērves.
„Putniem ir izdevīgi ierasties pēc iespējas ātrāk. Tajā brīdī, kad laka apstākļi to atļauj, viņi cenšas būt pirmie atpakaļ savās ligzdošanas vietās. Tie, kuri atlido pirmie, tie pirmie aizņem ligzdošanas teritoriju un, protams, tas ir zināms risks, jo tajā brīdī, kad tu ierodies februārī vai martā, var uznākt liels aukstums,” stāsta ornitologs.
Tomēr tas nenozīmē, ka, negaidīti atgriežoties vēsākam laikam, putni paliks bez barības vai ies bojā nosalstot.
„Ja mēs salīdzinām šo pavasari ar iepriekšējo, tad jāsaka, ka putni atlido tāpat kā pērn vai pat nedaudz vēlāk. Tā kā par agru noteikti nav. Ja ziema atgriezīsies, tad tas nekas, jo tad putni var aizklejot atpakaļ uz Lietuvu vai Poliju un uzgaidīt siltāku laiku un tad atkal atlidos pie mums,” putnu paradumus izklāsta Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Piemēram, gulbis lido ar ātrumu līdz 90 kilometriem stundā, tas nozīmē, ka šis putns dažu stundu laikā nepieciešamības gadījumā jau būs Polijā. Mazajiem putniem ceļā jāpavada krietni ilgāks laiks. Februāra beigās un marta sākumā Latvijā esot novēroti pat pirmie stārķi. Tie gan varētu būt ieradušies par agru, jo parasti pie mums tie sastopami vien aprīlī.
