Ornitologi grib panākt miera noteikšanas periodu mežos putnu ligzdošanas laikā

Ornitologi vāc parakstus vispārējas mežistrādes miera perioda noteikšanai, lai pasargātu putnu ligzdu bojāeju ik pavasari. Lai gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka putnu ligzdu postīšana ir aizliegta, Ministru kabieneta noteikumi meža apsaimniekošanā nenodrošina putnu aizsardzību. Mežu īpašnieki arvien ir pret šādu aizliegumu. Savukārt Zemkopības ministrijas ieskatā līdzsvaru veido mērķēta aprobežojumu sistēma mežsaimniecībā, nevis vispārējs aizliegums uz četriem mēnešiem, kas paralizētu saimniecisko darbību.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) lēš, ka ik gadu mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Kā, piemēram, īpaši aizsargājamām sugām - melnajam stārķim un jūras ērglim. Vācot parakstus, ornitologi aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību Dabas aizsardzības noteikumos mežu apsaimniekošanā.

''Tie ir desmiti tūkstoši ligzdu, kas aiziet bojā, tas ir drauds īpaši aizsargājamām sugām - pie esošās kārtības, un tas parāda, ka ar esošajiem ierobežojumiem ir stipri par maz. Latvijā meži tiek apsaimniekoti galvenokārt ekonomisko interešu vārdā, un mežu nozarē nav pieņemts rēķināties ar citām interesēm - vai tās būtu dabas aizsardzības vai rekreācijas intereses. Lai gan tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ir gan mežu īpašnieki, gan mežu nozares darbinieki, kas arī atbalsta miera perioda noteikšanu. Galvenā pretestība ir no mežu nozares tā teikt lobistiem, kas ir asioāciju vadītāji un tamlīdzīgi,'' saka Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs.

Ornitoloģijas biedrības ieskatā pašreizējie normatīvi nav efektīvi, jo aizliedz mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā vien daļā Latvijas teritorijas, piemēram, pilsētu mežos un jūras piekrastē. Ķerus norāda, ka jau pirms vairākiem gadiem ar līdzīgu aicinājumu biedrība vērusies valdībā, tika izveidota darba grupa Zemkopības ministrijā, taču rezultātu panākt neizdevās.

Ministrijas Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols mežistrādes miera perioda ieviešanas iniciatīvu sauc par nepamatotu, jo noteikumos jau tādas prasības esot - sezonālie liegumi, mikroliegumu noteikumi utt.

''Vienmēr sistēmu var uzlabot, bet ne ar plakaniem aizliegumiem. Mūsu viedoklis ir tāds, ka mēs ejam uz specifisku un mērķētu regulējamu sistēmu, lai nodrošinātu maksimālu dabas aizsardzības efektu un tajā pašā laikā neieviestu nepamatotus saimnieciskās darbības aprobežojumus, (..)'' norāda Ozols.

Savukārt Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka Latvijā jau patlaban normatīvajos aktos ir daudzas obligātas prasības mežu apsaimniekošanā uz citu Eiropas valstu fona.

''Mums nav bagātīgu naftas, gāzes, dzelzsrūdas resursu, mūs galvenais resurss ir zeme, ko vajag un varam produktīvi izmantot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. Bet arī pašlaik, ja paskatāmies - nav jau tā, ka pavasaris būtu tas intensīvākais periods, jo ir gan ceļu rūgšana, gan arī sulu laiks lapu kokiem un cenu kritums; arī pašlaik necērt visvairāk kokus. Es domāju, ka, cilvēkus mācot un ļaujot viņiem pašiem pieņemt lēmumu (..) - tādā veidā mēs varam virzīties, bet noteikt kārtējo aizliegumu - pret to mēs noteikti iebildīsim,'' saka Muižnieks.

Priekšlikumam par vispārēju mežistrādes miera perioda ieviešanu kopumā nepieciešami 10 tūkstoši parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, patlaban portālā manabalss.lv savākts ap diviem tūkstošiem parakstu.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti