"Tilpuma ziņā šī izgāztuve nav nekāds super, kā saka, stāvoklis, bet apgrūtinošs faktors ir tas, ka tā atrodas pilsētas centrā, tātad ceļi, iedzīvotāji, skola blakām, tātad ir šie limitējošie faktori, kas limitēja šo darbību pēc būtības," stāsta projekta vadītājs būvuzraugs Kaspars Rutks.
Visgrūtākais esot bijis attīrīt piesārņotos gruntsūdeņus. "Atsūknējot pazemes ūdeņus, ko mēs attīrījām, bija jārēķinās, ka veidojās depresīvās piltuves, lai neapgāztu veikalu un nebūtu nākamais ''Maximas'' variants. Viss tas tika ižvērtēts, un mums bija uzdevums attīrīt šo areālu, kas bija piesārņots un attīrīt līdz normālam piesārņojumu līmenim; tas bija grūtākais jautājums, nevis atkritumu pārvešana," skaidro Kaspars Rutks.
Pēc tam no atkritumiem sastumtais kalns bija jāpārklāj ar pusmetru biezu māla kārtu. "Tas ir māls, kurš noklāšanas rezultātā veido virsmu, pa kuru ūdens vairs neiet iekšā un arī netiek laists ārā. Tās gāzes, kas tur ir, netiek laistas - būtībā tiek veidots sarkofāgs," turpina būvuzraugs Rutks.
Šobrīd kalns ziemas prieku baudītājiem ir slēgts, jo tā virskārta nav nostiprinājusies un to var viegli sabojāt. Jauniekārtotā teritorija aizņem aptuveni 20 hektārus, bet tuvā nākotnē ir plānots izveidot distanču slēpošanas trasi. Tiesa, par kalnu slēpošanu nav ko domāt, jo kalns ir pārāk lēzens. "Es kā slēpotājs arī uzprojektēju, lai to varētu izmantot slēpošanai, jo ne par velti ziemeļu mala ir slīpumā viens pret seši," rāda projekta vadītājs Kaspars Rutks: "Malu slīpums ir veidots tā, lai nākotnē varētu izmantot šo kalnu."
Pēc pieciem gadiem šeit varētu izveidot jaunu kalnu slēpošanas trasi. Savukārt Slēpotāju savienībā informē, ka ar jaunu kalnu slēpošanas trašu izveidi Latvijā iet grūti ekonomisko apsvērumu dēļ. Vairākas trases tiek slēgtas, bet ar distanču slēpošanas trasēm ir citādi.
Daudziem zināma Ventspils, kur ir mākslīgi izveidots kalns ar ierīkotām slēpošanas trasēm. Arvien populārāk ir izveidot jaunas distanču slēpošanas trases, taču svarīgi saprast, kādu ietekmi uz vidi atstāj mākslīgu kalnu un trašu izveidošana. Tāpēc raidījums "Vides fakti" devās uz Ogri, kur ir viena no jaunākajām distanču slēpošanas trasēm. Kaut arī slēpotāji Zilajos kalnos bijuši arī pirms vairākiem desmitiem gadu, tagad ir veikti labiekārtošanas darbi.
"Ogres Zilie kalni ir kopējs dabas parks ar Ikšķili. Divas pašvaldības izveidoja kopēju aģentūru, kura apsaimnieko Zilo kalnu dabas parku," stāsta Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egīls Helmanis.
Jaunas trases plānošana un projekta apstiprināšana aizņem visilgāko laiku. Un šeit tas bijis vēl sarežģītāk, jo trase izveidota aizsargājamā teritorijā. "Daudzās vietās mēs centāmies tieši dabas parka teritorijā izmantot vecās uguns stigas, kuras jau te ir ļoti ilgi, kur nebija koku, izmantojām meža ceļus, kur ar mašīnu nevar braukt. Līdz ar to tiek tiek izmantoti slēpošanas trasē, bet tieši šis posms tika izveidots no jauna," rāda Zilo kalnu attīstības aģentūras direktore Ieva Kraukle:
"Sākotnēji bija domāts veidot tādu trasi, lai varētu veidot starptautiskas sacensības, un tad šīs trases platumam būtu jābūt vismaz sešiem metriem. Ņemot vērā, ka šis ir dabas parks un būtu jāzāģē daudz šo skaisto priežu, to mums tomēr nesaskaņoja, un šajā gadījumā bija kādi 300-400 koki jānozāģē. Ja būtu bijusi platā trase, tad tie būtu apmēram 600 koki."
Trases kopējais garums ir aptuveni četri kilometri un, lai slēpotgribētājiem tā būtu pietiekami ērta, nepieciešams to nepārtraukti kopt. Par to rūpējas kaislīgs slēpotājs Armands, kurš arī raidījumu "Vides fakti" pierunā izmēģināt distanču slēpošanu: "Trase izskatās tā, ka ir blietēta virsma no četru līdz sešu metru platumā, un tai virsmai abās pusēs ir klasiskā soļa sliedīte un pa visu ir vismaz trīs metru plata slidsoļa slēpošanai vieta - tautā sauktā skujiņa."
Šādā laikā darba daudz un darbs nemaz neapstājās. "Mēs varam visu laiku rullēt - cik ilgi snieg, tik ilgi arī ir tas darbs," skaidro aģentūras projektu vadītājs Armands Pivars. Nākamgad šo trasi ir plānots izgaismot, lai arī pēc darba ikviens varētu atbraukt un nodoties aktīvajai atpūtai un sportošanai.
