"Tīrs hobijs, tīrs hobijs. Ja neesi ienācis parkā kaut ko padarījis, pačubinājis, tad nav īsta diena pagājusi," tā par dendroloģisko parku "Lazdukalni" stāsta tā saimniece Benita Špakovska.
Dažnedažādos kokus pēc vīra iniciatīvas šeit Ogres pusē sākuši stādīt ap 1975. gadu, kad ievākušies uz dzīvi blakus esošajā mājā.
"Mēs nebijām ne dendrologi, ne dārznieki. Nedomājām, ka parku veidojam, bet izkopām tā, kā katram vajadzētu darīt savā dabas stūrītī. Apetīte aug lēnām, un tā mēs jau esam apguvuši 6,5 hektāru platību," teica saimniece.
Šobrīd parkā ir gan taciņas, gan dīķis ar saliņu. Tur aug ap 300 dažādu sugu koki un krūmi, kas kopš 1975. gada krietni iztiepušies.
Piemēram, parkā aug ciedru priedes, Benksa priedes, kam, pēc Špakovskas teiktā, ir interesants un velnišķīgi skaists zarojums.
Par katru no augiem "Lazdukalnu" saimniece var stāstīt stundām ilgi. Viņa uzsver – skaistums ir visos kokos un krūmos. Arī rudenī parkā ir, ko redzēt, – piemēram, šobrīd pilnā plaukumā zied Mandžūrijas arālija, tautā saukta arī par velna koku.
"Tas ir tāds adatains un tad, kad nomet skaistās metru garās lapas, tad paliek šie skaistie ziedu ķekari. Līdz pat salam. Sals mazliet tos iebrūnina un pie sniega tikai nobirst," stāsta saimniece.
Ieeja dendroloģiskajā parkā, kurš ierīkots burvīgā ar kalniem un aizām bagātā reljefā, ir bez maksas. Katru nedēļu to apmeklē simtiem cilvēku.
"Pievakarēs vietējie cilvēki ļoti iecienījuši šo vietu. Sestdienas, svētdienas, piektdienas – tad ir pieplūdums liels – no rīta līdz vēlam vakaram," atzina Špakovska.
Zaļš paliek zaļš arī ziemā. Šis ir iemesls, kādēļ parku vietējie ogrēnieši apmeklē arī ziemā – citi nāk kājām, citi burvīgo priežu un egļu pavēnī slēpo.
