Par ārstniecības augiem dēvētās parastās irbenes atrodamas dažādās vietās, biežāk mitrās mežmalās, krūmājos, aizaugušos izcirtumos, lapu koku un jauktu koku meža pamežā.
Vasarā, kamēr negatavi, irbeņu augļi ir nedaudz toksiski, ar izteikti skābeni rūgtu garšu. Apēsti var kaitēt veselībai. Tiesa, tos nav ieteicams ēst arī nogatavojušos (vēlāk – rudenī) – līdz pat pirmajām salnām. Kad irbenes dabūjušas izbaudīt salnas, tās paziņo par šo notikumu, ļaujot savām lapām pamazām tapt vīnsarkanām. Tad augļus pavisam droši var svaigus notiesāt arī lielā daudzumā, jo aukstuma ietekmē to toksiskie savienojumi sadalās nekaitīgās vielās.
Salušos augļos ne tikai izgaisis indīgums, bet pat pieaugusi uzturvērtība.
Par spīti aukstumam nav zudis bagātīgais dzelzs apjoms, saglabājušies dažādie vitamīni, organiskās skābes, pektīnvielas. Turklāt aukstums irbenēm uzlabo augļu garšas īpašības – samazina izteikto rūgtumu, pazemina savelkošo efektu. Jo ilgāk saņem salu, jo baudāmāki irbeņu augļi kļūst. Tiem pielietojumu atraduši kulināri. No dabiskā vidē salu dabūjušiem (vai mākslīgi ledusskapī saldētiem) irbeņu augļiem var spiest sulu, gatavot ievārījumus, marmelādes, pastilas un citus gardumus, tos izmanto par garšvielām.
Tautas medicīnā svaigi irbeņu augļi (vai to sula) tiek lietoti ļoti daudzu kaišu profilaksei un dziedināšanai. Sulu izmanto arī kosmētiskiem mērķiem.
Aukstajā sezonā irbeņu augļi noder par barību putniem. Kamēr sarkanie augļi nav saluši, putniem tie negaršo, toties pēc salnam dažu sugu lidoņi irbeņu krūmos barību meklē labprāt.
Irbeņu augļi pieskaitāmi kauleņiem, katrā auglī atrodas relatīvi prāva cieta sēkla, kas ir sarkankrūtīšu jeb svilpju iecienīts ēdiens. Ja svilpji vai citi putni (teiksim, mežirbes, mežstrazdi) irbeņu augļus kaut kur kaut kāda iemesla dēļ laikus neatrod, košie ķekari var palikt karājamies krūmu zaros līdz pat februārim.
Dažādos biotopos pārmitrās vietās jau kopš vasaras nogales joprojām atrodami un vēl labu laiku būs atrodami irbeņu augļiem zināmā mērā līdzīgie bebrukārkliņu augļi. Tie ir krietni indīgāki par negataviem irbeņu augļiem. Nekļūdieties – nesajauciet, neēdiet!
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2020. gada 3. novembrī.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
