Vides fakti

Bišu vadlīnijas

Vides fakti

Vides fakti

Irbeņošana

Ogot var arī pēc salnām – tuvojas irbeņu ražas laiks

Rudens un arī ziema joprojām ir itin piemērots laiks ogošanai. Kur un kādas ogas aukstajā gada periodā atrodamas? Dzērveņu ogas jeb auglīši purvos ir ievācami kaut vai līdz pavasarim. Protams, tur, kur tie nav vēl nolasīti un kamēr vien tos jau neslēpj sniega sega. Tāpat rudens (īpaši pēc tam, kad jau piedzīvots sals) un nereti vēl ziemas sākums ir piemērots laiks arī irbeņošanai – irbeņu auglīšu lasīšanai.

Par ārstniecības augiem dēvētās parastās irbenes atrodamas dažādās vietās, biežāk mitrās mežmalās, krūmājos, aizaugušos izcirtumos, lapu koku un jauktu koku meža pamežā.

Vasarā, kamēr negatavi, irbeņu augļi ir nedaudz toksiski, ar izteikti skābeni rūgtu garšu. Apēsti var kaitēt veselībai. Tiesa, tos nav ieteicams ēst arī nogatavojušos (vēlāk – rudenī) – līdz pat pirmajām salnām. Kad irbenes dabūjušas izbaudīt salnas, tās paziņo par šo notikumu, ļaujot savām lapām pamazām tapt vīnsarkanām. Tad augļus pavisam droši var svaigus notiesāt arī lielā daudzumā, jo aukstuma ietekmē to toksiskie savienojumi sadalās nekaitīgās vielās.

Irbeņu auga ogas

Salušos augļos ne tikai izgaisis indīgums, bet pat pieaugusi uzturvērtība.

Par spīti aukstumam, nav zudis bagātīgais dzelzs apjoms, saglabājušies dažādie vitamīni, organiskās skābes, pektīnvielas. Turklāt aukstums irbenēm uzlabo augļu garšas īpašības – samazina izteikto rūgtumu, pazemina savelkošo efektu. Jo ilgāk saņem salu, jo baudāmāki  irbeņu augļi kļūst. Tiem pielietojumu atraduši kulināri. No dabiskā vidē salu dabūjušiem (vai mākslīgi ledusskapī saldētiem) irbeņu augļiem var spiest sulu, gatavot ievārījumus, marmelādes, pastilas un citus gardumus, tos izmanto par garšvielām.

Tautas medicīnā svaigi irbeņu augļi (vai to sula) tiek lietoti ļoti daudzu kaišu profilaksei un dziedināšanai. Sulu izmanto arī kosmētiskiem mērķiem.

Aukstajā sezonā irbeņu augļi noder par barību putniem. Kamēr sarkanie augļi nav saluši, putniem tie negaršo, toties pēc salnam dažu sugu lidoņi irbeņu krūmos barību meklē labprāt.

Irbeņu ogas

Irbeņu augļi pieskaitāmi kauleņiem, katrā auglī atrodas relatīvi prāva cieta sēkla, kas ir sarkankrūtīšu jeb svilpju iecienīts ēdiens. Ja svilpji vai citi putni (teiksim, mežirbes, mežstrazdi) irbeņu augļus kaut kur kaut kāda iemesla dēļ laikus neatrod, košie ķekari var palikt karājamies krūmu zaros līdz pat februārim.

Dažādos biotopos pārmitrās vietās jau kopš vasaras nogales joprojām atrodami un vēl labu laiku būs atrodami irbeņu augļiem zināmā mērā līdzīgie bebrukārkliņu augļi. Tie ir krietni indīgāki par negataviem irbeņu augļiem. Nekļūdieties – nesajauciet, neēdiet!

Bebrukārkliņu augļi.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt