Kaķenīte Trīne kopā ar saviem saimniekiem ieradusies uz kārtējo vizīti pie veterinārārsta. Pirms pusgada ārsti viņai diagnosticēja ļaundabīgo audzēju - sarkomu. Kaķenītei veiktas vairākas operācijas, izieta rehabilitācija, taču pilnīgu atlabšanu ārsti garantēt nevar. Sarkoma ir viens no tiem ļaundabīgajiem audzējiem, kuru kaķiem diagnosticē arvien biežāk.
Saimnieki vasaras sākumā pamanīja, ka kaķenītei ir neliels bumbulis skausta apvidū, taču laicīgi tam nepievērsa uzmanību. Šķita, ka tas pāries pats no sevis, taču vasaras beigās tas sāka pastiprināti augt.
Ārsti saimniekus neiepriecināja un paziņoja, ka tā ir sarkoma - ļaundabīgs audzējs.
"Ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās pēc hroniskas iekaisuma reakcijas, kurus var radīt medikamenti un arī vakcīnas, kas ilgstoši kairina šo injekcijas vietu, visbiežāk tās ir trakumsērgas vakcīnas, nākamās pēc biežuma ir leikēmijas vakcīnas. Ar leikēmiju Latvijā kaķi neslimo un mēs šīs vakcīnas nelietojam," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta veterināre Linda Kokorēviča.
Šī audzēja forma var būt ļoti agresīva. Arī pēc ārstēšanas pastāv liels recidīva risks - slimība var atgriezties. Sarkoma parasti atrodama injekcijas vietā - mazāka vai lielāka izmēra bumbulis, ko saimnieks var sataustīt ar roku, dzīvnieku glaudot.
"Ir tādi, kas attīstās ļoti ātri, kas var mēneša laikā palielināties līdz 10 centimetriem diametrā. Ir gadījumi, kad tas ir divu centimetru diametrā. Jo tas izaug lielāks, jo grūtāk atdalīt," saka veterināre Kokorēviča.
Vienīgā ārstēšanas metode šajā gadījumā ir ķirurģiska iejaukšanās. Arī Trīnei tika veiktas divas operācijas, taču, lai noteiktu precīzu audzēja lokalizāciju, viņai tika veikta arī datortomogrāfija. "Pirmajā skenējumā mēs redzam, ka uz krūšu skriemeļiem ir palielināts mīksto audu apjoms un aizdomas, ka skarti arī krūšu skriemeļi," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta veterinārs Armands Vekšins.
Pēc operācijas 10 gadus vecajai Trīnei tikai veikta arī imūnterapija. Pēc pusgada aktīvā ārstēšana ir beigusies, taču dzīvnieks joprojām atrodas regulārā veterinārārsta kontrolē. Trīnes saimnieki ir neizpratnē, kāpēc dzīvniekiem atļautas injekcijas ar tik augsta riska blaknēm.
Saimnieki saka, ka šo ir izraisījusi vakcīna, kas veikta pirms apmēram sešiem gadiem. Visvairāk viņi ir izbrīnīti par to, ka šāda vakcīna mājas kaķiem nemaz nav nepieciešama.
Veterinārārstes rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka vidēji pieci no 100 000 ar trakumsērgas vakcīnu potētajiem kaķiem saslimst ar ļaundabīgo audzēju. Vidēji 70 procentiem pēc ārstēšanas audzējs atjaunojas.
Lai samazinātu risku, šobrīd vakcīnas rekomendē veikt kājā, nevis kā agrāk - skaustā.
Līdz 2013.gadam Latvijā trakumsērgas vakcīnas kaķiem bija jāveic katru gadu. 2013.gada 9.maijā Saeima apstiprināja izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz, ka dzīvnieku var vakcinēt reizi trijos gados.
Risks saslimt ar trakumsērgu laukos un pierobežā dzīvojošiem kaķiem ir lielāks nekā tiem, kas dzīvi pavada dzīvokļos, tādēļ tos būtu vēlams vakcinēt. Ja dzīvnieks ir vakcinēts, saimniekam rūpīgi jāseko līdz viņa veselības stāvoklim. Ja divus mēnešus pēc vakcīnas zem ādas vēl aizvien ir sataustāms bumbulis injekcijas vietā, ir jādodas pie veterinārārsta.
