Nevalstiskās organizācijas “Mainīgais tirgus fonds” (“The Changing Markets Foundation”) ziņojumā kopā tika analizēti 49 pasaulē populāri modes uzņēmumi. “Mainīgā tirgus fonds” centrālā organizācija ir Nīderlandē reģistrētā “Stiching Changing Markets”. Organizācijas dibinātāji ir vides un sociālo problēmu aktīvisti Hoakims Bergmans un Pols Gildings.
Organizācijas ziņojums atklāj, ka nepilnīgu informāciju par preci ir snieguši luksusa, gan arī ikdienas apģērbu zīmoli.
Par zīmoliem, kuru produkcijas ražošanā sintētisko materiālu pārredzamība ir minimāla vai nav sniegta jebkāda skaitliska informācija, atzīti “Primark”, “Boohoo”, “Burberry” un “Nike”.
Fonda apkopotā informācija arī liecina, ka teju 60% Lielbritānijas un ES apģērbu kompāniju saviem klientiem ir sniegušas nepilnīgu vai pat maldinošu informāciju par tās piedāvātajiem produktiem. Starp lielākajiem maldinātājiem ierindojušies tādi uzņēmumi kā “H&M” un “Asos”.
“Uzņēmums ir melojis saviem klientiem. Piemēram, “ASOS” savā mājaslapā pauž informāciju, ka uzņēmuma piedāvātās bikses esot ražotas no “mono-materiāla” un, līdz ar to piemērotas pārveidošanai un otrreizējai pārstrādei. Vienlaikus produkta sastāvā ir 54% neilona un 46% poliestera – materiālu kombinācija, kuru, izmantojot šobrīd pieejamās tehnoloģijas, nav iespējams pārstrādāt,” savā ziņojumā norāda organizācija.
“Asos” sniedzis maldinošu informāciju 89%, bet “H&M” – 96% gadījumu.
Fonda veiktais pētījums arī atklāj, ka “H&M” “Conscious Collection” (Ilgtspējīgā kolekcija – no angļu val.) ražošanā izmantots pat vairāk sintētisku materiālu, nekā citās uzņēmuma radītajās drēbēs, turklāt katrs piektais no analizētajiem produktiem bija pilnībā ražots no sintētiskiem materiāliem.
Vides inženierzinātņu doktore, biedrības «Ekodizaina kompetences centrs» vadītāja Jana Simanovska skaidroja, ka galvenais iemesls šādai “zaļmaldināšanai” ir cīņa par tirgu. Jo īpaši sīva konkurence šobrīd ir tieši apģērbu tirgū: “Patērētāju, it īpaši jaunu cilvēku vidū ir redzams, ka pieaug interese par ekoloģisku dzīvesveidu. Jaunieši vairāk runā un aizdomājas par savu ietekmi uz vidi, un tajā pašā laikā viņi arī grib labi izskatīties un ģērbties.”
Simanovska uzskata, ka “zaļmaldināšana” kropļo tirgu, jo tie uzņēmumi, kas patiešām iegulda vides aizsardzībā un meklē jaunas iespējas, vairs nevar savu pienesumu izmantot kā pietiekami spēcīgu argumentu produkta mārketingā: “Un tādā veidā arī ar “zaļmaldināšanu” viņi faktiski samazina uzņēmumu nepieciešamību patiešām ieguldīt vides aizsardzībā. Otrkārt, “zaļmaldināšana” arī maldina patērētājus un viņi sāk neuzticēties šādiem zaļiem paziņojumiem, jo “visi melo”. Un tad cilvēks var sākt vispār neuzticēties šādiem paziņojumiem. Līdz ar to, uzņēmumi, kas ir godīgi un, kas patiešām iegulda – tie atkal zaudē savu iespēju tirgū.”
Iemesls, kāpēc šāda “zaļmaldināšana” ir tik izplatīta, viņasprāt, ir tāpēc, ka pašreizējie normatīvie akti ir pārāk vispārīgi, lai to novērstu.
Taču Simanovska liek lielas cerības uz to, ka nākotnē regulējums par zaļajiem paziņojumiem būs daudz stingrāks un konkrētāks: “Tas ir ielikts iekšā jaunākajos plānošanas dokumentos Eiropas līmenī, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir par to runājis.”
Izvairīties no uzķeršanās uz “zaļmaldināšanu” patlaban var, izvēloties produktus ar eko marķējumu – tāds ir Eiropas “eko puķītes marķējums”, kas ir Eiropas komisijai piederoša eko marķējuma shēma. “Tam var uzticēties, jo tas tiek pārbaudīts un tur ir ekspertu atzinumi, auditi apakšā. Tie kritēriji ir zinātniski izstrādāti,” uzsvēra Simanovska.
Aptuveni divas trešdaļas jeb 69% materiāla, kas tiek izmantots tekstilā, ir dažādas sintētiskas šķiedras. “Mainīgā tirgus fonda” ziņojums prognozē, ka šis skaitlis līdz pat 2030. gadam varētu pieaugt līdz 75% un teju 85% no sintētiskā materiāla apģērbu ražošanā būs poliesters – materiāls, kas tiek ražots no fosila kurināmā – piemēram, naftas un sašķeltas gāzes.
Lēti sintētiski materiāli ir videi kaitīgi, jo tos mazgājot un nēsājot no tiem atdalās mikroplastmasas daļiņas, šis tekstils arī nav pārstrādājams un lielos apmēros nokļūst atkritumu poligonos, kā arī veicina modes industrijas atkarību no fosilā kurināmā ieguves ārkārtas klimata apstākļos.
