Uzņēmuma Rīgā SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors sacīja, ka iedzīvotāji ir lūgti eglītes atstāt pie konteineriem. Tad speciālā mašīna tās savāc. Pēc tam eglītes sašķeldo un izmanto kā kurināmo.
Visvairāk eglīšu tiek savākts janvāra pirmajā pusē, tomēr ir arī kociņi, kas pie atkritumu konteineriem tiek atstāti vien marta sākumā. Ugors uzsvēra, ka eglītes nevajag likt kopējā konteinerā kopā ar citiem atkritumiem gan tāpēc, ka tās aizņem daudz vietas, gan tāpēc, ka eglītes, atšķirībā no citiem atkritumiem, izmanto kurināšanai.
Līdzīga prakse ir Daugavpilī. Turienes pilsētas pašvaldības iestādes Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns atzīmēja, ka eglītes ir jāatstāj pie šahtām vai konteineriem. Specializēta mašīna kociņus savāc, un eglītes kā kurināmo izmanto kādā no skolām.
Apmierinātību ar šādu praksi neslēpa biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga. Viņaprāt, šķelda ir labākais risinājums. Zemē rakt vai likt kopā ar citiem atkritumiem nav prātīgi, jo tādā veidā eglīte nevar dot visu labumu, ko tā var sniegt – proti, siltumu. Vēl labāk gan ir eglīti vispār necirst, atzina Brizga. Savukārt tos, kuri eglīti grib pārstādīt, viņš aicina vēl pirms iegādes pie pārdevēja noskaidrot, vai tas vispār būs iespējams.
