Pēdējās nedēļās neizpratni raisījis jautājums, kāpēc suņiem un kaķiem, kas uz Latviju atceļojuši no Ukrainas, tiek piemērotas dažādas karantīnas prasības. Suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem šobrīd, ieceļojot no Ukrainas Eiropas Savienībā kopā ar savu saimnieku, tiek piemērota vienkāršota procedūra trakumsērgas iespējamās izplatības mazināšanai.
Daļa no šiem dzīvniekiem pret trakumsērgu tiek vakcinēti uzreiz, šķērsojot Eiropas Savienības robežu, un vēl daļa šo procedūru var iziet arī Latvijā. Galvenais, kas jāatceras, – pēc potes saņemšanas jāievēro 21 dienu garš novērošanas periods, un, ierodoties Latvijā, iespējami ātri ir jādodas pie veterinārārsta.
"Turpmāko 21 dienu ir jāievēro dzīvnieka novērošanas periods, kura laikā ir jānovērš kontakts ar citiem mājdzīvniekiem. Tā kā mēs runājam par slimību, kas ir bīstama arī cilvēkiem, tad jāierobežo kontakti ar cilvēkiem. Tas notiek mājas apstākļos, kur saimnieks ar dzīvnieku ir apmeties. Nerunājam par to, ka dzīvnieks būtu jāieliek kādā klīnikā vai iestādē uz speciālu novērošanu," skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Savukārt tiem dzīvniekiem, kas vakcinēti pret trakumsērgu jau Ukrainā un kuru saimnieki to var apliecināt, tiek paņemti asins paraugi, lai pārbaudītu antivielu daudzumu. Pavisam citādāka kārtība ir ar dzīvniekiem, kas uz Latviju atceļojuši no Ukrainas dzīvnieku patversmēm, neatkarīgi no tā, vai viņi tur ir pavadījuši vienu dienu vai vairākus gadus.
"Atkāpi normālai ievešanai attiecībā uz patversmju dzīvniekiem nav devusi neviena Eiropas Savienības dalībvalsts. Šie dzīvnieki Ukrainas gadījumā tiek uzskatīti par inficētiem dzīvniekiem. Šeit tas risks ir augstāks. Ukrainā trakumsērga ir mājdzīvniekiem vairāki simti gadījumu katru gadu," sacīja Lamberga.
Šiem dzīvniekiem jāievēro 45 dienu garš novērošanas periods. Pēc tam jāveic vakcinācija pret trakumsērgu, un tad pēc 21. dienas var meklēt jaunas mājas. Dzīvnieku patversmē "Ulubele" šobrīd atrodas 40 šādi suņi.
"Ir tādi, kas ir veseli, ir tādi, kas ir kopjami. Ir opīši, ir kucēni, ir mammīte ar jaundzimušiem kucēniem, kura bija pamesta pie Ļvivas stacijas brīdī, kad cilvēki evakuējās," stāstīja dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse.
Savukārt suņu apmācības treneris Ivars Lielpēteris stāsta, lemjot par pajumtes došanu savās mājās suņiem no Ukrainas, topošajiem saimniekiem vispirms jānoliek malā emocijas. Ir jāizvērtē savas iespējas un jāsaprot, ka ar suni kopā būs jāpavada daudzi gadi katru dienu. Turklāt lielai daļai šo dzīvnieku būs atšķirtības sindroms. Proti, suns negribēs, lai saimnieks viņu pamet vienu mājās.
"Ja jūs šādus suņus paņemiet, būtu labi sākumā paņemt atvaļinājumu vai veltīt vairāk laika sunim un pie atstāšanas vienatnē radināt pamazām," skaidroja suņu apmācības treneris Ivars Lielpēteris.
Ja suns nācis no kara zonas, pastāv iespēja, ka tas baidīsies no trokšņiem, tajā skaitā svētku salūta. Galvenā problēma – to nekādi pirms tam nevar noskaidrot, jo patversmē suns var neizrādīt savas bailes.
"Tas ir līdzīgi kā ar cilvēku, kurš stresa apstākļos saņemas, mobilizējas un izdara tādas lietas, par kurām nezināja, ka tā mākam un esam tik stipri. Kad beidzot nonākam mājās un esam drošībā, tad ir puņķi un asaras. Suņi ir līdzīgi. Iespējams, ka viņi ir tik ļoti traumēti, ka bailes no šāvieniem, trokšņiem saglabāsies visu dzīvi. Un ar to nāksies sadzīvot," stāstīja Lielpēteris.
Tāpat viņš uzsvēra, ka, tā kā nezinām šo suņu iepriekšējo dzīvesstāstu, pastāv iespēja iegūt gan pilnībā veselu, adekvātu suni, gan tādu, kurš baidīsies no trokšņiem. Jaunajiem saimniekiem ir jābūt gataviem abiem šiem scenārijiem.
